Par ķeizargrieziena dzemdībām
ICEA
nostājas dokuments
Ķeizargrieziena
dzemdības
Nostāja
Starptautiskā
dzemdību izglītības asociācija (International Childbirth Education Association
– ICEA) apgalvo, ka dzemdības ar ķeizargriezienu, ķirurģiska operācija, kurā
caur mātes vēderu nāk pasaulē bērns (-i), var glābt dzīvību. Dzemdību
izglītotājam vajadzētu objektīvi sniegt dzemdību ar ķeizargriezienu
ieguvumus/riskus, tos pamatojot ar pierādījumiem. ICEA pievienojas Koalīcijai
par dzemdību aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu (Coalition for Improving
Maternity Services – CIMS), paužot bažas par visā pasaulē pieaugošo
ķeizargrieziena operāciju skaitu.
Ievads
Ķeizargrieziens ir visbiežāk veiktā
lielā ķirurģiskā operācija Amerikas Savienotajās Valstīs. Koalīcija par dzemdību
aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu (CIMS) bažījas par dramatisko
ķeizargriezienu skaita pieaugumu un nepamatoto pielietojumu. Šī ķirurģiskā
operācija rada īstermiņa un ilgtermiņa veselības riskus mātēm un zīdaiņiem,
savukārt dzemde ar rētu rada risku visām turpmākajām grūtniecībām un dzemdībām.
Šo iemeslu dēļ CIMS iesaka ķeizargriezienu veikt tikai tādās situācijās, kurās
iespējamie ieguvumi pārliecinoši pārsniedz iespējamo kaitējumu. Ķeizargriezienu
biežums var būt drošs, ja ir zemāks par 15 procentiem,84 un 11
procenti vai retāk zema riska pirmdzemdētājām,28 tomēr 2007. gadā
Amerikas Savienotajās Valstīs veikto ķeizargriezienu biežums bija 32 procenti.30
Ja ķeizargriezienu biežums pārsniedz 15 procentus, ar veselību saistītais
rezultāts mātēm un mazuļiem pasliktinās5, savukārt pieaugošais
plānoto ķeizargriezienu skaits ietekmē vēlīni priekšlaicīgu dzemdību skaita
pieaugumu.2,6
Ķeizargriezienu skaits ASV ir pieaudzis
neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma, rases vai grūtniecības ilguma52,
un, kaut arī pieaug pirmā ķeizargrieziena veikšanas skaits bez medicīniskām
indikācijām, nav pierādījumu, kas apstiprinātu uzskatu, ka šie pēc izvēles
veiktie ķeizargriezieni būtu izdarīti pēc mātes pieprasījuma vai to, ka pēc
izvēles veikto pirmo ķeizargriezienu skaita pieaugums būtu būtiski ietekmējis
kopējo ķeizargriezienu skaita pieaugumu52. Pēc izvēles veiktais
pirmais ķeizargrieziens, kuru nozīmējis ārsts, tomēr var to būtiski ietekmēt,
savukārt, pēc izvēles veiktu atkārtotu ķeizargriezienu skaita palielinājums39,
kurš pēdējos 10 gados ir pieaudzis vairāk nekā par 40 procentiem, noteikti
ietekmē kopējo ķeizargriezienu skaitu64. Kaut arī 70 procenti vai
vairāk sieviešu, kuras plāno dzemdēt vagināli pēc ķeizargrieziena, spēj
piedzemdēt vagināli un izvairās no atkārtoti veiktas ķeizargrieziena operācijas
komplikācijām28, mūsdienās gandrīz visām sievietēm veic atkārtotu
operāciju, jo lielākā daļa ārstu un daudzas slimnīcas atsakās pieņemt dzemdības
pēc ķeizargrieziena20,35,54.
Ķeizargrieziens var glābt dzīvības, un
daži mazuļi nekādos apstākļos nespētu piedzimt vagināli; tomēr tā joprojām ir
liela operācija. Sievietēm ir ar likumu noteiktas tiesības zināt riskus, kuri
saistīta ar viņām veikto ārstēšanu, kā arī tiesības to pieņemt vai - no tās
atteikties14. CIMS iedrošina dzemdētājas izmantot savas tiesības un
iegūt vairāk informācijas par ķeizargrieziena radītajiem riskiem, lai pieņemtu
informētu lēmumu par to, kā viņas vēlas dzemdēt.
Kāds ir iespējamais ķeizargrieziena
operācijas kaitējums, salīdzinot ar vaginālām dzemdībām? Ar veselību saistītais
rezultāts var būt sliktāks, jo medicīniskas problēmas var novest pie
operācijas. Tomēr šī faktu lapa ir balstīta uz pētījumiem, kuros noteikts
pārmērīgs kaitējums, kas radies no ķirurģiskas iejaukšanās kā tādas. Citiem
vārdiem, sievietēm, kurām ir veselīgi noritējusi grūtniecība, un kurām tiek
veikts ķeizargrieziens, kā arī viņu mazuļiem, ir lielāks risks piedzīvot
turpmāk tekstā uzskaitītos sarežģījumus.
Iespējamais kaitējums mātei
Salīdzinot ar vaginālām dzemdībām,
sievietēm, kurām veikts ķeizargrieziens, ir lielāka varbūtība piedzīvot:
·
nejaušu iekšējo orgānu sagriešanu53,60,72;
·
plašu infekciju43,48;
·
ārkārtas histerektomiju
(nekontrolējamas asiņošanas dēļ)38,48,83;
·
anestēzijas izraisītas
komplikācijas;
·
trombu veidošanos dziļajās vēnās,
no kurienes tie var iekļūt plaušās (plaušu embolija) un smadzenēs (insults)28,48;
·
nokļūšanu intensīvās terapijas
nodaļā58;
·
atgriešanos slimnīcā ar operāciju
saistīto sarežģījumu dēļ18,28;
·
sāpes, kuras var ilgt sešus
mēnešus pēc dzemdībām vai ilgāk19;
Sievietes biežāk ziņo par sāpju
radītām problēmām ķeizargrieziena rētas vietā nekā par sāpēm starpenē pēc
vaginālām dzemdībām19.
·
saaugumu veidošanos – tie ir biezi
iekšējie rētaudi, kuri vēlāk var radīt hroniskas sāpes, retos gadījumos zarnu
samešanos un nākotnē apgrūtināt vēdera vai iegurņa operācijas;
·
endometriozi (dzemdes iekšējā
slāņa šūnas, kuras aug ārpus dzemdes), kura izraisa sāpes, asiņošanu, kuras
abas var būt pietiekami spēcīgas, lai rastos nepieciešamība veikt plašu
operāciju patoloģisko šūnu izņemšanai27;
·
apendicītu, insultu vai
žultsakmeņu veidošanos gadu pēc dzemdībām18,46,47,50. Problēmas ar
žultspūsli un insults var rasties tādēļ, ka sievietēm ar lielu svaru un
sievietēm ar augstu asinsspiedienu ir lielāka varbūtība, ka tiek veikts
ķeizargrieziens.
·
neplānota ķeizargrieziena
izraisītas negatīvās psiholoģiskās sekas. Starp tām:
negatīvu
dzemdību pieredze, vispārīgi traumēta garīgā veselība un/vai pašvērtējums12.
pārslodzes, baiļu vai bezpalīdzības
sajūtu dzemdību laikā20;
zaudējuma, sēru, neizdošanās sajūta,
akūtas traumas simptomi, posttraumatiskā stresa sindroms un klīniskā depresija.
·
nāvi12,22.
Salīdzinot ar vaginālām dzemdībām,
bērniem, kuri piedzimuši ķeizargrieziena operācijā, ir lielāka varbūtība
piedzīvot:
·
nejaušus iegriezumus operācijas
laikā, dažkārt tik stiprus, ka nepieciešama šūšana1,28;
·
piedzimšanu vēlīni priekšlaikus
(34. līdz 36. grūtniecības nedēļā) plānotas operācijas dēļ6;
·
neiznestības izraisītus
sarežģījumus, ieskaitot elpošanas, gremošanas grūtības, aknu funkcijas
traucējumus, dzelti, atūdeņošanos, infekciju, grūtības ar zīšanu, cukura līmeņa
un ķermeņa temperatūras regulēšanu25,26;
Vēlīni priekšlaikus dzimušiem mazuļiem
biežāk ir nenobriedušas smadzenes63, viņiem ir lielāka varbūtība, ka
skolas vecumā var rasties mācīšanās un uzvedības problēmas25,26.
·
elpošanas sarežģījumus, dažkārt
tik smagus, ka nepieciešama uzturēšanās jaundzimušo aprūpes nodaļā, pat
zīdaiņiem, kuri dzimuši agrīni laikus (37. līdz 39. grūtniecības nedēļā)2.
Operācijas plānošana pēc pilnām 39 grūtniecības nedēļām šo risku mazina, tomēr
neizslēdz31,32.
·
atgriešanos slimnīcā25;
astmas attīstīšanos bērnībā3,78, jutību pret alergēniem61
vai 1. tipa diabētu11;
·
nāvi pirmajās 28 dienās pēc piedzimšanas51.
Iespējamais kaitējums mātes un bērna
piesaistes veidošanai un zīdīšanai
Zīdīšanās neizdošanās rada nevēlamas sekas veselībai gan mātēm, gan mazuļiem. Zīdīšana palīdz pasargāt mātes no pēcdzemdību depresijas, 2. tipa diabēta, augsta asinsspiediena, sirdskaites, olnīcu vēža un premenopauzes krūts vēža, kā arī no osteoporozes vēlāk dzīvē36,71. Zīdīšana palīdz pasargāt mazuļus no ausu infekcijām, vēdera infekcijām, smagām elpceļu infekcijām, alerģijām, astmas, aptaukošanās, 1. un 2. tipa diabēta, leikēmijas bērnībā, zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma (ZPNS) un nekrotizējoša enterokolīta (smagas, dzīvībai bīstamas zarnu infekcijas)15,36.
·
Sievietēm, kurām veikts neplānots
ķeizargrieziens, ir lielāka varbūtība, ka radīsies grūtības piesaistei ar
mazuli23.
·
Sievietēm, kurām veikts
ķeizargrieziens, ir mazāka varbūtība, ka viņām pēc dzemdībām tiks nodrošināts
āda-āda kontakts ar jaundzimušo (kails mazulis uz kailām krūtīm)20.
Mazuļi, kuri atrodas āda-āda kontaktā, vairāk mijiedarbojas ar savām mātēm,
labāk saglabā siltumu un mazāk raud. Atrodoties āda-āda kontaktā, mazuļi ar
lielāku varbūtību drīz un veiksmīgi uzsāk zīst krūti, un viņu zīdīšanas periods
ir ilgāks. Viņiem arī ir lielāka varbūtība izveidot labas agrīnās attiecības ar
māti, tomēr par šo pierādījumi nav tik spēcīgi16,57.
· Mazāk ticami, ka sievietes mazuļus ēdinās ar krūti21,44.
Iespējamais kaitējums nākamajām
grūtniecībām
Ja iepriekš bijis ķeizargrieziens,
sievietēm un viņu mazuļiem ir lielāka varbūtība piedzīvot nopietnus
sarežģījumus nākamajā grūtniecībā un dzemdībās, neatkarīgi no tā, vai viņas
plāno atkārtotu ķeizargriezienu vai vaginālas dzemdības. Varbūtība, ka radīsies
nopietni sarežģījumi, pieaug ar katru nākamo operāciju28. Salīdzinot
ar iepriekš notikušām vaginālām dzemdībām, iepriekš veikts ķeizargrieziens
sievietēm rada palielinātu risku dzemdes rētas plīsumam.
Plānojot atkārtotu ķeizargriezienu,
palielinātais risks tiek mazināts, tomēr tas nepasargā no plīsuma pilnībā8,49,55,75.
·
Neauglība, vai nu pēc izvēles
(nevēlas vairāk bērnus), vai netīšai (bērnu vairāk nevar būt).7,12,56,70,74,79,80
·
Ārpusdzemdes grūtniecība
ķeizargrieziena rētā(implantēšanās ķeizargrieziena rētā) – mātes dzīvībai
bīstams stāvoklis; vienmēr nāvējošs embrijam.67
·
Priekšguļoša placenta (placenta
sedz dzemdes kaklu, dzmedes atveri), placentas atslāņošanās (placenta daļēji
vai pilnībā atdalās jau pirms dzemdībām) un ieaugusi placenta (placenta ieaug
dzemdes muskulatūrā un dažkārt cauri dzemdei, skarot pārējos orgānus), tas viss
palielina smagas asiņošanas risku un var izraisīt dzīvībai bīstamus
sarežģījumus mātei un mazulim.17,28,85
·
Ārkārtas histerektomija.42,53
·
Dzemdības priekšlaikus un mazs
svars, mazulim piedzimstot.6,40,65,73,76
·
Iedzimti attīstības traucējumi vai
centrālās nervu sistēmas bojājumi mazulim12 nepilnīgi funkcionējošas
placentas dēļ.
· Nedzīvi dzimis mazulis.28,29,40,65,76
Ķeizargrieziena operācija un iegurņa
pamatnes disfunkcija
Ķeizargrieziena atbalstītāji apgalvo, ka
ķeizargrieziena operācija novērsīs iegurņa pamatnes disfunkciju, tomēr tas
nesniedz nekādu aizsardzību, kad dzīšana ir beigusies, nedz arī aizsardzību
dzīvē vēlāk12. Turklāt paņēmieni, kas nerada risku, piemēram, vingrinājumi
iegurņa pamatnes stiprināšanai vai svara zaudēšana bieži var uzlabot vai
mazināt urīna nesaturēšanu slodzes apstākļos (urīna izplūšanu, rodoties
spiedienam uz iegurņa pamatni, piemēram, sportojot, smejoties, šķaudot vai
klepojot).9,12
·
Ķeizargrieziena operācija
nepasargā no seksuāla rakstura problēmām,4,33,41 gāzu vai fēču
nesaturēšanas10,59 vai urīna nesaturēšana vajadzības brīdī (urīna
nesaturēšana, kad pēkšņi rodas vajadzība pačurāt).10,13,24,62,82
·
Ķeizargrieziena operācija
nepasargā no smagas urīna nesaturēšanas slodzes laikā62,82. Vienai
no sešām sievietēm, kuras dzemdējušas vagināli, sešus mēnešus pēc dzemdībām vai
vēlāk var būt dažādas pakāpes urīna nesaturēšana, visbiežāk viegla.10,13,24,62,82
· Iespējams, vienai sievietei no divdesmit pēc vaginālām dzemdībām būs simptomātiska iegurņa pamatnes noslīdēšana (muskuļu vājums izraisa iekšējo orgānu noslīdēšanu). 45,66,77,81 Pēc trim vai vairākām vaginālām dzemdībām tas var piemeklēt pat katru desmito sievieti.66 Tomēr ar iegurņa pamatnes noslīdēšanu saistīti daudzi citi faktori, ieskaitot smēķēšanu, histerektomiju, hormonu aizstājējterapiju, aizcietējumus, kairināto zarnu sindromu un urīnceļu infekcijas.
Ķeizargrieziens, aprūpes sniedzēji un
dzemdību norises vieta
Lai mazinātu ķeizargrieziena operācijas
risku, CIMS mudina sievietes meklēt aprūpes sniedzējus un slimnīcas, kurās ir
zems ķeizargriezienu biežuma rādītājs (15 % vai retāk), kā arī tādus, kuri
atbalsta vaginālas dzemdības pēc ķeizargrieziena. Šo informāciju sievietes var
iegūt valsts veselības departamentā. Var noskaidrot arī ķeizargriezienu
biežumu, kā arī citu iejaukšanās biežumu dzemdībās konkrētās slimnīcās dažādos
štatos – www.Thebirthsurvey.com; Starptautiskā Ķeizargriezienu tīkla interneta
vietnē pieejams arī to slimnīcu saraksts, kurās neatbalsta vaginālas dzemdības
pēc ķeizargrieziena – http://icanonline.org/vac-ban-info.
Veselām sievietēm ar zemu komplikāciju
risku vajadzētu zināt to, ka, par aprūpes sniedzēju izvēloties vecmāti vai
dzemdējot dzemdību centros vai mājās, ķeizargrieziena risks var mazināties.68,69
Varbūtību, ka piedzīvosiet ķeizargriezienu, mazina arī dūlas klātbūtne.34
Šo faktu lapu apstiprinājušas šādas
organizācijas (līdz 2010. gada februārim):
Academy of Certified Birth Educators, Birth Matters Virginia, BirthNet of Albany NY, BirthNetwork National, Birth Network of Santa Cruz, Birth Works International, Childbirth Connection, Choices in Childbirth, Citizens for Midwifery, DONA International, International Childbirth Education Association, Lamaze International, The Lawton and Rhea Chiles Center for Healthy Mothers and Babies, Midwives Alliance of North America, National Association of Certified Professional Midwives, North American Registry of Midwives, Perinatal Education Associates, Reading Birth and Women’s Center, The Tatia Oden-French Memorial Foundation, toLabor: The Organization of Labor Assistants for Birth Options and Resources.
Atsauces
1.
Alexander, J.M., Leveno, K.J.,
Hauth, J., Landon, M.B., Thom, E., Spong, C.Y., et al. (2006). Fetal injury
associated with cesarean delivery. Obstet
Gynecol, 108(4), 885-890.
2.
Analysis shows possible link
between rise in c-sections and increase in late preterm birth. (12/16/08).
Retrieved 11/12/09, from http://www.marchofdimes.com/aboutus/22684_48910.asp
3.
Bager, P., Wohlfahrt, J., and
Westergaard, T. (2008). Caesarean delivery and risk of atopy and allergic
disease: Meta-analyses. Clin Exp Allergy,
38(4), 634-642.
4.
Barrett, G., Peacock, J., Victor,
C.R., & Manyonda, I. (2005). Cesarean section and postnatal sexual health. Birth, 32(4), 306-311.
5.
Betran, A.P., Merialdi, M., Lauer,
J.A., Bing-Shun, W., Thomas, J., Van Look, P., et al. (2007). Rates of
caesarean section: Analysis of global, regional and national estimates. Paediatr Perinat Epidemiol, 21(2),
98113.
6.
Bettegowda, V.R., Dias, T.,
Davidoff, M.J., Damus, K., Callaghan, W.M., and Petrini, J.R. (2008). The
relationship between cesarean delivery and gestational age among us singleton
births. Clin Perinatol, 35(2),
309323, v-vi.
7.
Bhattacharya, S., Porter, M.,
Harrild, K., Naji, A., Mollison, J., van Teijlingen, E., et al. (2006). Absence
of conception after caesarean section: Voluntary or involuntary? BJOG, 113(3), 268-275.
8.
Blanchette, H., Blanchette, M.,
McCabe, J., and Vincent, S. (2001). Is vaginal birth after cesarean safe?
Experience at a community hospital. Am J
Obstet Gynecol, 184(7), 1478-1484; discussion 1484-1477.
9.
Bo, K. (2009). Does pelvic floor
muscle training prevent and treat urinary and fecal incontinence in pregnancy? Nat Clin Pract Urol, 6(3), 122-123.
10.
Borello-France, D., Burgio, K.L.,
Richter, H.E., Zyczynski, H., Fitzgerald, M.P., Whitehead, W., et al. (2006).
Fecal and urinary incontinence in primiparous women. Obstet Gynecol, 108(4), 863872.
11.
Cardwell, C.R., Stene, L.C.,
Joner, G., Cinek, O., Svensson, J., Goldacre, M.J., et al. (2008). Caesarean
section is associated with an increased risk of childhood-onset type 1 diabetes
mellitus: A meta-analysis of observational studies. Diabetologia, 51(5), 726735.
12.
Childbirth Connection. (2004).
Harms of cesarean versus vaginal birth: A systematic review. Retrieved
4/17/2004, from http://childbirthconnection.org/article.asp?ck=10271
13.
Chin, H.Y., Chen, M.C., Liu, Y.H.,
and Wang, K.H. (2006). Postpartum urinary incontinence: A comparison of vaginal
delivery, elective, and emergent cesarean section. Int Urogynecol J Pelvic Floor Dysfunct.
14.
Coalition for Improving Maternity
Services. (2007). Step 2: Provides accurate, descriptive, statistical
information about birth care practices. J
Perinat Educ, 16(1), 20S-22S.
15.
Coalition for Improving Maternity
Services. (2009). Breastfeeding is
priceless: There is no substitute for human milk, a CIMS fact sheet.
Retrieved 11/12/09, from
http://www.motherfriendly.org/pdf/BreastfeedingisPricelessMarch2009.pdf
16.
Crenshaw, J. (2009). Healthy birth
practices from lamaze international.
#6: Keep mother and baby together-it’s
best for mother, baby, and breastfeeding. Retrieved 2009, from
http://www.lamaze. org/Portals/0/carepractices/CarePractice6.pdf
17.
Daltveit, A.K., Tollanes, M.C.,
Pihlstrom, H., and Irgens, L.M. (2008). Cesarean delivery and subsequent
pregnancies. Obstet Gynecol, 111(6),
1327-1334.
18.
Declercq, E., Barger, M., Cabral,
H.J., Evans, S.R., Kotelchuck, M., Simon, C., et al. (2007). Maternal outcomes
associated with planned primary cesarean births compared with planned vaginal
births. Obstet Gynecol, 109(3),
669-677.
19.
Declercq, E., Cunningham, D.K.,
Johnson, C., and Sakala, C. (2008). Mothers’ reports of postpartum pain
associated with vaginal and cesarean deliveries: Results of a national survey. Birth, 35(1), 16-24.
20.
Declercq, E., Sakala, C., Corry,
M.P., and Applebaum, S. (2006). Listening
to mothers ii: Report of the second national U.S. Survey of women’s
childbearing experiences. New York: Childbirth Connection.
21. Declercq, E., Sakala, C., Corry, M.P., & Applebaum, S. (2008). New mothers speak out: National survey results highlight women’s postpartum experiences. New York: Childbirth Connection.
ICEA also wishes to acknowledge this
reference:
Cáceres, I., et al. (2013). Hospital differences in cesarean deliveries
in Massachusetts (US) 2004-2006: The case against case-mix artifact. PLOS
Publications http://www.plosone.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjournal.pone.0057817
Tulkojusi Līga Dāboliņa
Dūlas atbalsta ietekme uz apmierinātību par dzemdībām un dzemdību rezultātiem
Pētījumi pierāda, ka sievietēm un pāriem ir augstāka apmierinātība ar dzemdībām, ja tajās piedalījusies dūla; pētījumi rāda procentuāli atšķirīgu šo ieguvumu. Tas pats attiecas uz tādiem rādītājiem kā: zīdīšanas ilgums, mātes apmierinātība ar savu mātes lomu; kā arī medicīniskiem rādītājiem, kas var ietekmēt mātes/ģimenes psiholoģisko stāvokli – ķeizargrieziena operācija; epidurālā anestēzija; medicīniskā iejaukšanās.
•Pētījumā „Labais, sliktais, ambivalentais: atbalsta programma jaunajām mātēm” – retais pētījums, kur pētīti emocionālie aspekti dziļāk. Kvalitatīvais pētījums, kur intervētas gan dūlotās sievietes, gan dūlas. Izdalīti tādi aspekti kā: māte jutusies atbalstīta; emocionālā tuvība; pozitīvā interakcija; pieejamība. Mēģināts apzināt arī negatīvos aspektus, tomēr tie ir diezgan neskaidri. (Marisha L. Humphries & Jon Korfmacher, 2012)
Apkopoja: dūla Linda Rozenbaha
Ieguvumi bērnam un mātei no dūlas klātbūtnes dzemdībās
Valstīs, kurās dūlas pakalpojumi jau pastāv vairākus gadus, ir veikti pietiekami daudzi pētījumi, kuri apstiprina, ka dūlas klātbūtne dzemdībās piedāvā daudz ieguvumu gan bērnam, gan mātei. Sievietēm, kuras saņēmušas dūlu atbalstu:
• par 50% samazinās vajadzība pēc ķeizargrieziena,
• samazinās dzemdību ilgums par 25%,
• oksitocīna (stimulācijas) izmantošana — līdz 40%,
• iespējamā epiziotomijas izmantošana — par 60%.
Savukārt sešas nedēļas pēc dzemdībām tām sievietēm, kas izmantoja dūlu pakalpojumus, bija lielāka pašapziņa nekā tām, kuras neizmantoja, tāpat lielākā daļa šo sieviešu bērnu baro ar krūti, sievietes mazāk cieš no depresijas, bet zīdaiņi ir mierīgāki.