Par ķeizargrieziena dzemdībām

ICEA nostājas dokuments

Ķeizargrieziena dzemdības

Nostāja

Starptautiskā dzemdību izglītības asociācija (International Childbirth Education Association – ICEA) apgalvo, ka dzemdības ar ķeizargriezienu, ķirurģiska operācija, kurā caur mātes vēderu nāk pasaulē bērns (-i), var glābt dzīvību. Dzemdību izglītotājam vajadzētu objektīvi sniegt dzemdību ar ķeizargriezienu ieguvumus/riskus, tos pamatojot ar pierādījumiem. ICEA pievienojas Koalīcijai par dzemdību aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu (Coalition for Improving Maternity Services – CIMS), paužot bažas par visā pasaulē pieaugošo ķeizargrieziena operāciju skaitu. 

Ievads

Ķeizargrieziens ir visbiežāk veiktā lielā ķirurģiskā operācija Amerikas Savienotajās Valstīs. Koalīcija par dzemdību aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu (CIMS) bažījas par dramatisko ķeizargriezienu skaita pieaugumu un nepamatoto pielietojumu. Šī ķirurģiskā operācija rada īstermiņa un ilgtermiņa veselības riskus mātēm un zīdaiņiem, savukārt dzemde ar rētu rada risku visām turpmākajām grūtniecībām un dzemdībām. Šo iemeslu dēļ CIMS iesaka ķeizargriezienu veikt tikai tādās situācijās, kurās iespējamie ieguvumi pārliecinoši pārsniedz iespējamo kaitējumu. Ķeizargriezienu biežums var būt drošs, ja ir zemāks par 15 procentiem,⁸⁴ un 11 procenti vai retāk zema riska pirmdzemdētājām,²⁸ tomēr 2007. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs veikto ķeizargriezienu biežums bija 32 procenti.³⁰ Ja ķeizargriezienu biežums pārsniedz 15 procentus, ar veselību saistītais rezultāts mātēm un mazuļiem pasliktinās⁵, savukārt pieaugošais plānoto ķeizargriezienu skaits ietekmē vēlīni priekšlaicīgu dzemdību skaita pieaugumu.^2,6

Ķeizargriezienu skaits ASV ir pieaudzis neatkarīgi no veselības stāvokļa, vecuma, rases vai grūtniecības ilguma⁵², un, kaut arī pieaug pirmā ķeizargrieziena veikšanas skaits bez medicīniskām indikācijām, nav pierādījumu, kas apstiprinātu uzskatu, ka šie pēc izvēles veiktie ķeizargriezieni būtu izdarīti pēc mātes pieprasījuma vai to, ka pēc izvēles veikto pirmo ķeizargriezienu skaita pieaugums būtu būtiski ietekmējis kopējo ķeizargriezienu skaita pieaugumu⁵². Pēc izvēles veiktais pirmais ķeizargrieziens, kuru nozīmējis ārsts, tomēr var to būtiski ietekmēt, savukārt, pēc izvēles veiktu atkārtotu ķeizargriezienu skaita palielinājums³⁹, kurš pēdējos 10 gados ir pieaudzis vairāk nekā par 40 procentiem, noteikti ietekmē kopējo ķeizargriezienu skaitu⁶⁴. Kaut arī 70 procenti vai vairāk sieviešu, kuras plāno dzemdēt vagināli pēc ķeizargrieziena, spēj piedzemdēt vagināli un izvairās no atkārtoti veiktas ķeizargrieziena operācijas komplikācijām²⁸, mūsdienās gandrīz visām sievietēm veic atkārtotu operāciju, jo lielākā daļa ārstu un daudzas slimnīcas atsakās pieņemt dzemdības pēc ķeizargrieziena^20,35,54.

Ķeizargrieziens var glābt dzīvības, un daži mazuļi nekādos apstākļos nespētu piedzimt vagināli; tomēr tā joprojām ir liela operācija. Sievietēm ir ar likumu noteiktas tiesības zināt riskus, kuri saistīta ar viņām veikto ārstēšanu, kā arī tiesības to pieņemt vai - no tās atteikties¹⁴. CIMS iedrošina dzemdētājas izmantot savas tiesības un iegūt vairāk informācijas par ķeizargrieziena radītajiem riskiem, lai pieņemtu informētu lēmumu par to, kā viņas vēlas dzemdēt.

Kāds ir iespējamais ķeizargrieziena operācijas kaitējums, salīdzinot ar vaginālām dzemdībām? Ar veselību saistītais rezultāts var būt sliktāks, jo medicīniskas problēmas var novest pie operācijas. Tomēr šī faktu lapa ir balstīta uz pētījumiem, kuros noteikts pārmērīgs kaitējums, kas radies no ķirurģiskas iejaukšanās kā tādas. Citiem vārdiem, sievietēm, kurām ir veselīgi noritējusi grūtniecība, un kurām tiek veikts ķeizargrieziens, kā arī viņu mazuļiem, ir lielāks risks piedzīvot turpmāk tekstā uzskaitītos sarežģījumus.

Iespējamais kaitējums mātei

Salīdzinot ar vaginālām dzemdībām, sievietēm, kurām veikts ķeizargrieziens, ir lielāka varbūtība piedzīvot:

·       nejaušu iekšējo orgānu sagriešanu^53,60,72;

·       plašu infekciju^43,48;

·       ārkārtas histerektomiju (nekontrolējamas asiņošanas dēļ)^38,48,83;

·       anestēzijas izraisītas komplikācijas;

·       trombu veidošanos dziļajās vēnās, no kurienes tie var iekļūt plaušās (plaušu embolija) un smadzenēs (insults)^28,48;

·       nokļūšanu intensīvās terapijas nodaļā⁵⁸;

·       atgriešanos slimnīcā ar operāciju saistīto sarežģījumu dēļ^18,28;

·       sāpes, kuras var ilgt sešus mēnešus pēc dzemdībām vai ilgāk¹⁹;

Sievietes biežāk ziņo par sāpju radītām problēmām ķeizargrieziena rētas vietā nekā par sāpēm starpenē pēc vaginālām dzemdībām¹⁹.

·       saaugumu veidošanos – tie ir biezi iekšējie rētaudi, kuri vēlāk var radīt hroniskas sāpes, retos gadījumos zarnu samešanos un nākotnē apgrūtināt vēdera vai iegurņa operācijas;

·       endometriozi (dzemdes iekšējā slāņa šūnas, kuras aug ārpus dzemdes), kura izraisa sāpes, asiņošanu, kuras abas var būt pietiekami spēcīgas, lai rastos nepieciešamība veikt plašu operāciju patoloģisko šūnu izņemšanai²⁷;

·       apendicītu, insultu vai žultsakmeņu veidošanos gadu pēc dzemdībām^18,46,47,50. Problēmas ar žultspūsli un insults var rasties tādēļ, ka sievietēm ar lielu svaru un sievietēm ar augstu asinsspiedienu ir lielāka varbūtība, ka tiek veikts ķeizargrieziens.

·       neplānota ķeizargrieziena izraisītas negatīvās psiholoģiskās sekas. Starp tām:

negatīvu dzemdību pieredze, vispārīgi traumēta garīgā veselība un/vai pašvērtējums¹².

pārslodzes, baiļu vai bezpalīdzības sajūtu dzemdību laikā²⁰;

zaudējuma, sēru, neizdošanās sajūta, akūtas traumas simptomi, posttraumatiskā stresa sindroms un klīniskā depresija.

·       nāvi^12,22.

 Iespējamais kaitējums mazulim

Salīdzinot ar vaginālām dzemdībām, bērniem, kuri piedzimuši ķeizargrieziena operācijā, ir lielāka varbūtība piedzīvot:

·       nejaušus iegriezumus operācijas laikā, dažkārt tik stiprus, ka nepieciešama šūšana^1,28;

·       piedzimšanu vēlīni priekšlaikus (34. līdz 36. grūtniecības nedēļā) plānotas operācijas dēļ⁶;

·       neiznestības izraisītus sarežģījumus, ieskaitot elpošanas, gremošanas grūtības, aknu funkcijas traucējumus, dzelti, atūdeņošanos, infekciju, grūtības ar zīšanu, cukura līmeņa un ķermeņa temperatūras regulēšanu^25,26;

Vēlīni priekšlaikus dzimušiem mazuļiem biežāk ir nenobriedušas smadzenes⁶³, viņiem ir lielāka varbūtība, ka skolas vecumā var rasties mācīšanās un uzvedības problēmas^25,26.

·       elpošanas sarežģījumus, dažkārt tik smagus, ka nepieciešama uzturēšanās jaundzimušo aprūpes nodaļā, pat zīdaiņiem, kuri dzimuši agrīni laikus (37. līdz 39. grūtniecības nedēļā)². Operācijas plānošana pēc pilnām 39 grūtniecības nedēļām šo risku mazina, tomēr neizslēdz^31,32.

·       atgriešanos slimnīcā²⁵;  astmas attīstīšanos bērnībā^3,78, jutību pret alergēniem⁶¹ vai 1. tipa diabētu¹¹;

·       nāvi pirmajās 28 dienās pēc piedzimšanas⁵¹.

Iespējamais kaitējums mātes un bērna piesaistes veidošanai un zīdīšanai

Zīdīšanās neizdošanās rada nevēlamas sekas veselībai gan mātēm, gan mazuļiem. Zīdīšana palīdz pasargāt mātes no pēcdzemdību depresijas, 2. tipa diabēta, augsta asinsspiediena, sirdskaites, olnīcu vēža un premenopauzes krūts vēža, kā arī no osteoporozes vēlāk dzīvē^36,71. Zīdīšana palīdz pasargāt mazuļus no ausu infekcijām, vēdera infekcijām, smagām elpceļu infekcijām, alerģijām, astmas, aptaukošanās, 1. un 2. tipa diabēta, leikēmijas bērnībā, zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma (ZPNS) un nekrotizējoša enterokolīta (smagas, dzīvībai bīstamas zarnu infekcijas)^15,36.

·       Sievietēm, kurām veikts neplānots ķeizargrieziens, ir lielāka varbūtība, ka radīsies grūtības piesaistei ar mazuli²³.

·       Sievietēm, kurām veikts ķeizargrieziens, ir mazāka varbūtība, ka viņām pēc dzemdībām tiks nodrošināts āda-āda kontakts ar jaundzimušo (kails mazulis uz kailām krūtīm)²⁰. Mazuļi, kuri atrodas āda-āda kontaktā, vairāk mijiedarbojas ar savām mātēm, labāk saglabā siltumu un mazāk raud. Atrodoties āda-āda kontaktā, mazuļi ar lielāku varbūtību drīz un veiksmīgi uzsāk zīst krūti, un viņu zīdīšanas periods ir ilgāks. Viņiem arī ir lielāka varbūtība izveidot labas agrīnās attiecības ar māti, tomēr par šo pierādījumi nav tik spēcīgi^16,57.

·       Mazāk ticami, ka sievietes mazuļus ēdinās ar krūti^21,44.

Iespējamais kaitējums nākamajām grūtniecībām

Ja iepriekš bijis ķeizargrieziens, sievietēm un viņu mazuļiem ir lielāka varbūtība piedzīvot nopietnus sarežģījumus nākamajā grūtniecībā un dzemdībās, neatkarīgi no tā, vai viņas plāno atkārtotu ķeizargriezienu vai vaginālas dzemdības. Varbūtība, ka radīsies nopietni sarežģījumi, pieaug ar katru nākamo operāciju²⁸. Salīdzinot ar iepriekš notikušām vaginālām dzemdībām, iepriekš veikts ķeizargrieziens sievietēm rada palielinātu risku dzemdes rētas plīsumam.

Plānojot atkārtotu ķeizargriezienu, palielinātais risks tiek mazināts, tomēr tas nepasargā no plīsuma pilnībā^8,49,55,75.

·       Neauglība, vai nu pēc izvēles (nevēlas vairāk bērnus), vai netīšai (bērnu vairāk nevar būt).^{7,12,56,70,74,79,80}

·       Ārpusdzemdes grūtniecība ķeizargrieziena rētā(implantēšanās ķeizargrieziena rētā) – mātes dzīvībai bīstams stāvoklis; vienmēr nāvējošs embrijam.⁶⁷

·       Priekšguļoša placenta (placenta sedz dzemdes kaklu, dzmedes atveri), placentas atslāņošanās (placenta daļēji vai pilnībā atdalās jau pirms dzemdībām) un ieaugusi placenta (placenta ieaug dzemdes muskulatūrā un dažkārt cauri dzemdei, skarot pārējos orgānus), tas viss palielina smagas asiņošanas risku un var izraisīt dzīvībai bīstamus sarežģījumus mātei un mazulim.^17,28,85

·       Ārkārtas histerektomija.^42,53

·       Dzemdības priekšlaikus un mazs svars, mazulim piedzimstot.^{6,40,65,73,76}

·       Iedzimti attīstības traucējumi vai centrālās nervu sistēmas bojājumi mazulim¹² nepilnīgi funkcionējošas placentas dēļ.

·       Nedzīvi dzimis mazulis.^{28,29,40,65,76}

Ķeizargrieziena operācija un iegurņa pamatnes disfunkcija

Ķeizargrieziena atbalstītāji apgalvo, ka ķeizargrieziena operācija novērsīs iegurņa pamatnes disfunkciju, tomēr tas nesniedz nekādu aizsardzību, kad dzīšana ir beigusies, nedz arī aizsardzību dzīvē vēlāk¹². Turklāt paņēmieni, kas nerada risku, piemēram, vingrinājumi iegurņa pamatnes stiprināšanai vai svara zaudēšana bieži var uzlabot vai mazināt urīna nesaturēšanu slodzes apstākļos (urīna izplūšanu, rodoties spiedienam uz iegurņa pamatni, piemēram, sportojot, smejoties, šķaudot vai klepojot).^9,12

·       Ķeizargrieziena operācija nepasargā no seksuāla rakstura problēmām,^4,33,41 gāzu vai fēču nesaturēšanas^10,59 vai urīna nesaturēšana vajadzības brīdī (urīna nesaturēšana, kad pēkšņi rodas vajadzība pačurāt).^{10,13,24,62,82}

^·               Ķeizargrieziena operācija nepasargā no smagas urīna nesaturēšanas slodzes laikā^62,82. Vienai no sešām sievietēm, kuras dzemdējušas vagināli, sešus mēnešus pēc dzemdībām vai vēlāk var būt dažādas pakāpes urīna nesaturēšana, visbiežāk viegla.^{10,13,24,62,82}

·       Iespējams, vienai sievietei no divdesmit pēc vaginālām dzemdībām būs simptomātiska iegurņa pamatnes noslīdēšana (muskuļu vājums izraisa iekšējo orgānu noslīdēšanu). ^45,66,77,81 Pēc trim vai vairākām vaginālām dzemdībām tas var piemeklēt pat katru desmito sievieti.⁶⁶ Tomēr ar iegurņa pamatnes noslīdēšanu saistīti daudzi citi faktori, ieskaitot smēķēšanu, histerektomiju, hormonu aizstājējterapiju, aizcietējumus, kairināto zarnu sindromu un urīnceļu infekcijas.

Ķeizargrieziens, aprūpes sniedzēji un dzemdību norises vieta

Lai mazinātu ķeizargrieziena operācijas risku, CIMS mudina sievietes meklēt aprūpes sniedzējus un slimnīcas, kurās ir zems ķeizargriezienu biežuma rādītājs (15 % vai retāk), kā arī tādus, kuri atbalsta vaginālas dzemdības pēc ķeizargrieziena. Šo informāciju sievietes var iegūt valsts veselības departamentā. Var noskaidrot arī ķeizargriezienu biežumu, kā arī citu iejaukšanās biežumu dzemdībās konkrētās slimnīcās dažādos štatos – www.Thebirthsurvey.com; Starptautiskā Ķeizargriezienu tīkla interneta vietnē pieejams arī to slimnīcu saraksts, kurās neatbalsta vaginālas dzemdības pēc ķeizargrieziena – http://icanonline.org/vac-ban-info.

Veselām sievietēm ar zemu komplikāciju risku vajadzētu zināt to, ka, par aprūpes sniedzēju izvēloties vecmāti vai dzemdējot dzemdību centros vai mājās, ķeizargrieziena risks var mazināties.^68,69 Varbūtību, ka piedzīvosiet ķeizargriezienu, mazina arī dūlas klātbūtne.³⁴

Šo faktu lapu apstiprinājušas šādas organizācijas (līdz 2010. gada februārim):

Academy of Certified Birth Educators, Birth Matters Virginia, BirthNet of Albany NY, BirthNetwork National, Birth Network of Santa Cruz, Birth Works International, Childbirth Connection, Choices in Childbirth, Citizens for Midwifery, DONA International, International Childbirth Education Association, Lamaze International, The Lawton and Rhea Chiles Center for Healthy Mothers and Babies, Midwives Alliance of North America, National Association of Certified Professional Midwives, North American Registry of Midwives, Perinatal Education Associates, Reading Birth and Women’s Center, The Tatia Oden-French Memorial Foundation, toLabor: The Organization of Labor Assistants for Birth Options and Resources. 

Atsauces

1.   Alexander, J.M., Leveno, K.J., Hauth, J., Landon, M.B., Thom, E., Spong, C.Y., et al. (2006). Fetal injury associated with cesarean delivery. Obstet Gynecol, 108(4), 885-890.

2.   Analysis shows possible link between rise in c-sections and increase in late preterm birth. (12/16/08). Retrieved 11/12/09, from http://www.marchofdimes.com/aboutus/22684_48910.asp

3.   Bager, P., Wohlfahrt, J., and Westergaard, T. (2008). Caesarean delivery and risk of atopy and allergic disease: Meta-analyses. Clin Exp Allergy, 38(4), 634-642.

4.   Barrett, G., Peacock, J., Victor, C.R., & Manyonda, I. (2005). Cesarean section and postnatal sexual health. Birth, 32(4), 306-311.

5.   Betran, A.P., Merialdi, M., Lauer, J.A., Bing-Shun, W., Thomas, J., Van Look, P., et al. (2007). Rates of caesarean section: Analysis of global, regional and national estimates. Paediatr Perinat Epidemiol, 21(2), 98113.

6.   Bettegowda, V.R., Dias, T., Davidoff, M.J., Damus, K., Callaghan, W.M., and Petrini, J.R. (2008). The relationship between cesarean delivery and gestational age among us singleton births. Clin Perinatol, 35(2), 309323, v-vi.

7.   Bhattacharya, S., Porter, M., Harrild, K., Naji, A., Mollison, J., van Teijlingen, E., et al. (2006). Absence of conception after caesarean section: Voluntary or involuntary? BJOG, 113(3), 268-275.

8.   Blanchette, H., Blanchette, M., McCabe, J., and Vincent, S. (2001). Is vaginal birth after cesarean safe? Experience at a community hospital. Am J Obstet Gynecol, 184(7), 1478-1484; discussion 1484-1477.

9.   Bo, K. (2009). Does pelvic floor muscle training prevent and treat urinary and fecal incontinence in pregnancy? Nat Clin Pract Urol, 6(3), 122-123.

10. Borello-France, D., Burgio, K.L., Richter, H.E., Zyczynski, H., Fitzgerald, M.P., Whitehead, W., et al. (2006). Fecal and urinary incontinence in primiparous women. Obstet Gynecol, 108(4), 863872.

11. Cardwell, C.R., Stene, L.C., Joner, G., Cinek, O., Svensson, J., Goldacre, M.J., et al. (2008). Caesarean section is associated with an increased risk of childhood-onset type 1 diabetes mellitus: A meta-analysis of observational studies. Diabetologia, 51(5), 726735.

12. Childbirth Connection. (2004). Harms of cesarean versus vaginal birth: A systematic review. Retrieved 4/17/2004, from http://childbirthconnection.org/article.asp?ck=10271

13. Chin, H.Y., Chen, M.C., Liu, Y.H., and Wang, K.H. (2006). Postpartum urinary incontinence: A comparison of vaginal delivery, elective, and emergent cesarean section. Int Urogynecol J Pelvic Floor Dysfunct.

14. Coalition for Improving Maternity Services. (2007). Step 2: Provides accurate, descriptive, statistical information about birth care practices. J Perinat Educ, 16(1), 20S-22S.

15. Coalition for Improving Maternity Services. (2009). Breastfeeding is priceless: There is no substitute for human milk, a CIMS fact sheet. Retrieved 11/12/09, from http://www.motherfriendly.org/pdf/BreastfeedingisPricelessMarch2009.pdf

16. Crenshaw, J. (2009). Healthy birth practices from lamaze international.

#6: Keep mother and baby together-it’s best for mother, baby, and breastfeeding. Retrieved 2009, from http://www.lamaze. org/Portals/0/carepractices/CarePractice6.pdf

17. Daltveit, A.K., Tollanes, M.C., Pihlstrom, H., and Irgens, L.M. (2008). Cesarean delivery and subsequent pregnancies. Obstet Gynecol, 111(6), 1327-1334.

18. Declercq, E., Barger, M., Cabral, H.J., Evans, S.R., Kotelchuck, M., Simon, C., et al. (2007). Maternal outcomes associated with planned primary cesarean births compared with planned vaginal births. Obstet Gynecol, 109(3), 669-677.

19. Declercq, E., Cunningham, D.K., Johnson, C., and Sakala, C. (2008). Mothers’ reports of postpartum pain associated with vaginal and cesarean deliveries: Results of a national survey. Birth, 35(1), 16-24.

20. Declercq, E., Sakala, C., Corry, M.P., and Applebaum, S. (2006). Listening to mothers ii: Report of the second national U.S. Survey of women’s childbearing experiences. New York: Childbirth Connection.

21. Declercq, E., Sakala, C., Corry, M.P., & Applebaum, S. (2008). New mothers speak out: National survey results highlight women’s postpartum experiences. New York: Childbirth Connection.

ICEA also wishes to acknowledge this reference:

Cáceres, I., et al. (2013). Hospital differences in cesarean deliveries in Massachusetts (US) 2004-2006: The case against case-mix artifact. PLOS Publications http://www.plosone.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjournal.pone.0057817

 Original work © 2010 Coalition for Improving Maternity Services. Atļauts brīvi pavairot, norādot atsauci. Oriģinālās faktu lapas līdzautores bija Henci Goer, BA un Nicette Jukelevics, MA, ICCE.

Tulkojusi Līga Dāboliņa

1 komentārs - Par ķeizargrieziena dzemdībām

Komentēt