Atsauksmes no ģimenēm par dūlas atbalstu!

Māmiņas, kas piedzīvojušas atbalstošu kopābūšanu ar dūlām grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā, stāsta par to, ko tas viņām devis, ko nozīmējis.

“Ar dūlu ir citādi. Viņas pamatuzdevums ir emocionālā atbalsta sniegšana. Un tieši no emocionālā noskaņojuma manuprāt ir atkarīga dzemdību norise. Tikšanās pirms dzemdībām ļoti palīdzēja emocionāli nobriest un sagatavoties smagajam darbam.”

Aizkustinoši stāsti! Paldies jums par uzticēšanos, paldies par ļaušanos un paldies par sirsnīgajiem vārdiem!

 “Pagājis gandrīz gads, kopš piedzimu par mammu un attapos, ka tādu īstu paldies vēl neesmu pateikusi cilvēkam, kurš šo piedzimšanu palīdzēja padarīt harmoniskāku. Tāpēc saku Tev paldies! Man dūlas klātbūtne bija vajadzīga grūtniecības laikā, kaut gan par klātbūtni to īsti nevar nosaukt, jo nav jau tā ka viņa fiziski visu laiku būtu blakus un mēs nepārtraukti satiktos. Tā drīzāk ir tāda kā atvērta sirds, kuru tu pa gabalu jūti un zini, ka tad ja vajadzēs, viņa būs klāt, ka ir kāds kurš tevi saprot un atbalsta, kurš priecāsies kopā ar tevi un mierinās, ja būs grūti. Tā kā bērniņu gaidīju viena pati (bez partnera), tas man bija ĻOTI, ļoti svarīgi. Mana izvēle bija dzemdēt mājās, dūla palīdzēja gan praktiski gan emocionāli tam sagatavoties: palīdzēja ar mājdzemdību vecmātes atrašanu, pediatra izvēli, pieredzes stāstiem, pārrunājām lietas, kas mani uztrauc, pat šķietami smieklīgus sīkumus kā kaķa barošanu varējām apspriest un es nevienu brīdi nejutos neērti vai neveikli. Ja mājdzemdības nebūtu sanākušas kā plānots tad noteikti vēlētos, lai dūla ir blakus stacionārā. Arī pēc bērniņa piedzimšanas jutu dūlu sev blakus, viņas iepriekš sniegtā informācija par bērniņa kopšanu un barošanu vēl ilgi bija noderīga, it īpaši par krūts barošanu, jo ja nebijis dūlas, tas noteikti būtu izraisījis manī daudz jautājumu, apjukumu un vēlmi padoties pie pirmajām grūtībām. Vēlreiz liels paldies!"

"Sveiki! Gribēju padalīties ar pieredzi par dūlu. Šovasar piedzīvoju savas pirmās dzemdības. Tas bija loti skaists, spēcīgs un emocionāls piedzīvojums, kas apgrieza manu iekšējo pasauli kājām gaisā. Skaists tas bija pat bez svecēm, mūzikas, vannas utt. Dzemdēju parastā dzemdību zālē, kurā bija skapīši ar tādiem uzrakstiem kā vakuums, šķēres u.c. šausmu filmu cienīgi instrumenti no kuriem man uzmetās zosāda tos izlasot. Es izvēlējos sadarboties ar dūlu.  Dūlu izvēlējos, jo iekšēji nojautu ka jādzemdē būs vairāk ar galvu netik daudz fiziski, tāpēc svarīgākais man bija emocionālais noskaņojums. Mana doma bija, ka fiziski dzemdības var pieņemt jebkura vecmāte, bet ne katra varēs atrast emocionālo saikni, kaut arī tiek slēgts līgums. To iespējams pārbaudīt tikai darbībā. Ar dūlu ir citādi. Viņas pamatuzdevums ir emocionālā atbalsta sniegšana. Un tieši no emocionālā noskaņojuma manuprāt ir atkarīga dzemdību norise. Tikšanās pirms dzemdībām ļoti palīdzēja emocionāli nobriest un sagatavoties smagajam darbam. Lika padomāt arī par sliktākiem scenārijiem, kas arī bija vērtīgi, kaut arī manas dzemdības noritēja ļoti veiksmīgi un mierīgi bez jebkādas iejaukšanās un sarežģījumiem. Dūla pastāstīja lietu secību, kad ieradāmies slimnīcā, ar viņas palīdzību mierīgi varēju pārlaist kontrakcijas mājās pēc iespējas ilgāk un nebija jāstreso par to, kad tad braukt uz slimnīcu, viņa ļoti atbalstīja tajā lūzuma punktā, kad bija visgrūtāk un sāpīgāk, viņa visu laiku bija klāt un turēja manu roku, kaut arī dzemdībās piedalījās mans vīrs, kuram arī viņa varēja sniegt atbalstu. Visvairāk stresa rada neziņa, kas sekos tālāk, tieši dūla palīdz ar to veiksmīgi tikt galā un izkliedē gan neziņu, gan šaubas. Arī pēc dzemdībām man visu laiku bija aizmugures sajūta, ka man ir kam pazvanīt un pajautāt lietas, kas mani satrauca. Man šī sajūta ir joprojām pat pēc pusgada. Mēs ar dūlu piedalījāmies arī pirtīžās, kas arī bija ļoti spēcīgs notikums. Ko arī iesaku. Katrā ziņā dūlas klātbūtne man sniedz tik ļoti nepieciešamo drošības un atbalsta sajūtu, kas mazināja adrenalīnu un palīdzēja ražoties laimes hormoniem, lai es piedzīvotu skaistas dzemdības, lai mana meitiņa varētu piedzimt vesela un lai es varētu piedzimt par mammu un tās būtu visskaistākās atmiņas.”

Pieredzē dalās Diāna no Ventspils: "Ja es otro reizi dzemdējot nebūtu savanğējusi dūlu, es vispār diezin vai pati būtu izturējusi līdz galam un varbūt jau pati dzemdējusi, bet nu ne jau nu tik smuki, rāmi, līgani, rimti un apzināti priekpilni. Mīļās dzemdētājas! - nepārvērtējiet savas spējas un atvieglojiet procesu gan sev, gan arī vīriem, u.c. līdznācējiem, un pasargājiet gan sevi, gan tuviniekus! Jo reti kurš vīrs tam patiesībā ir radīts, lai pildītu to fundamentālo dzemdību moderatora funkciju, kuru gadu simtiem ir pildījušas sievietes."

„Šeit ir mans gaidību stāsts kopā ar dūlu. Dūlu izvēlējos, jo gribēju, lai manas 2. dzemdības būtu labākas. Lasot grāmatu "Gaidības un radības ar prieku", sapratu, ka dzemdībām nav jābūt izciestām un pārciestām, tās var būt kā skaists piedzīvojums, tāpēc, lai sagatavotos tādām dzemdībām man bija vajadzīga palīdzība. Labu laiku iepriekš (pirms paliku stāvoklī) zināju, kura man būs dūla, jo sekoju līdzi jau daudzus gadus viņai facebookā, lasīju rakstus, kurus viņa rakstīja un publicēja. Dūla bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kurš uzzināja, ka esmu stāvoklī, jo tas bija laiks, kad visiem vēl nestāsta par grūtniecību, bet tik ļoti gribas ar kādu padalīties par savām sajūtām, gan patīkamajām, gan satraucošajām. No 13tās nedēļas sāku iet uz grūtnieču vingrošanu pie dūlas, kur paralēli vingrošanai katru reizi dūla runā par kādu aktuālu tēmu ar kuru saskaras grūtnieces ( tai skaitā dzemdībām). 2. trimestrī biju ļoti emocionāla, strīdējos ar vīru, raudāju, izjutu ļoti spēcīgi tieši negatīvās emocijas, tāpēc apsvēru domu par atbalsta meklēšanu pie psihologa, psihoterapeita. To arī darīju, bet paralēli vēl bijām abi pie dūlas un bija tik jauki dzirdēt, ka tas viss piederas pie grūtniecības, kā rezultātā arī mans mīļotais labāk spēja izprast manu toreizējo stāvokli un aktīvāk iesaistīties manis atbalstīšanā un mazulīša gaidīšanā. Pēc šīs tikšanās ar dūlu mēs abi sākām apmeklēt nodarbības par grūtniecību un dzemdībām pie šīs dūlas (man bija liels prieks, ka mans mīļotais nebija man jāpierunā vai jāvelk uz šiem kursiem un ne jau zīmodziņa dēļ mēs gājām). Kad tuvojās dzemdību laiks, es jutos pilnīgi pārliecināta par sevi, sagatavojusies dzemdībām, izrunājusi visu dzemdību plānu ar vecmāti, tai skaitā plānu b un c, un gaidīju tikšanos ar savu mazulīti. Pa retam gan ielavījās arī bailes no dzemdībām, jo bija bijusi iepriekšējā pieredze, tāpēc aizgāju tieši uz semināru, kur runāja par dzemdību sāpēm- arī pie dūlas(citas gan, jo manējā tai laikā bija atvaļinājumā). Viss šis kopā man palīdzēja piedzīvot ātras, vieglas un skaistas dzemdības. Dūla gan manās dzemdībās nebija, jo es jutos pietiekami gatava, lai pati izietu tām cauri, turklāt man pietika atbalsts no vīra un vecmātes. Ja vīrs kaut kāda iemesla dēļ nespētu būt ar mani dzemdībās, noteikti būtu ņēmusi dūlu, lai gan vecmāte man ar bija forša. Man dzemdības bija ātras, vieglas un skaistas. Nemaz nezināju, ka kontrakcijas var būt tikai pusminūti garas visu dzemdību laiku ar 2 minūšu starplaikiem- šitā jau var palaist garām dzemdības!!! Knapi paspējām tikt ar vīru līdz Siguldai, kur pusstundas laikā pēc ierašanās piedzima mūsu mīļā meitiņa. Ļoti palīdzēja dzemdībās oksitocīna vairošana caur pieskārieniem, glāstiem, skūpstiem, mantras, lūgšanas un vienkārši ļaušanās dabas procesiem un Dievam.”

Mīloša ģimene un māmiņa no Rīgas dalījās ar izsmeļošu, izskaidrojošu un mīļu atsauci:

„Es izlēmu vērsties pie dūlas, jo pēc tikšanās lekcijā atnāca "klikšķis", ka šāds atbalsts būtu mums visiem trim, jo to ko veic/dod dūla nekad nevarēs izdarīt vīrs. Vecmāte man likās pārāk medicīniski, viņa jau tāpat piedalās..... man kā sajūtu cilvēkam, bija svarīgs psiholoģiskais atbalsts un iedrošinājums.... svarīgi ir atrast īsto dūlu, lai cilvēciski būtu abpusējas simpātijas, jo dūlai būs jāatklāj sava sirds, domas, vēlmes....
Dūla sniedz iedrošinājumu - sapurinās, samīļos, pamudinās; norāda kā strādāt, lai labi un skaisti viss veras vaļā (pozas, kustības utt.); norāda kā vīrs var palīdzēt dzemdībās; dūla izdarīs visu, kas grūtniecei būs svarīgs-ja tas iepriekš pārrunāts; atcerēsies grūtnieces vietā med.personālam kaut ko pajautāt; ierādīs kā mazuli pielikt pie krūts, kā saģērbt; iemūžinās dzemdības..... manuprāt viss atkarīgs no sadarbības... ja dūlošana ir aicinājums, nevis darbs, tad dūla iesaistīsies uz 200% un grūtniece to jutīs... dūla noteikti atbalstīs pēcdzemdību periodā.... dūla ir jaunās ģimenes neoficiālā krustmāte. Pozitīvi ir viss, kas ar dūlu saskaņots un izrunāts. Negatīvais- ja dūla dz.procesā sāktu uzspiest kaut ko pretēji grūtniecei, radot papildus stresu. Negatīvi būtu, ja sarunātā dūla netiek uz dzemdībām- jāatrod uzreiz divi copy paste cilvēki.... Negatīvi būtu, ja vīrs nepiekrīt dūlas dalībai dzemd.
Vīrs+dūla=viss viss labākā atbalsta komanda dzemd. Manpurāt, tad arī med.personāls dzemd.iestādē jau izturās savādāk, respektējot, ka sieviete nāk ar savu komandu....

Ja sieviete negrib piedzīvot vilšanos, bet vēlas izbaudīt dzemdības (cik nu tas vispār iespējams) un dzemdēt atkārtoti-noteikti iesaku dūlu vispirms un tad tikai domāt par vīra klātbūtni...

Īsta dūla iedziļināsies arī pēcdzemdību periodā, jo piemēram draudzene var būt aizņemta ar savām lietām, mammai var būt novecojis padoms.......”

„Es par dūlas piesaisti izlēmu savās trešajā dzemdībās, kuras izlēmu ka vēlos dabīgas pēc diviem ķeizariem. Izvēlējos dūlu, jo (1) zināju, ka vīra blakus nebūs; (2) gribēju ne tikai profesionālu medicīnisku, bet arī emocionālu palīdzību un atbalstu.No dūlas saņēmu gan pamācošu atbalstu brīžos, kad vajadzēja, gan emocionālu palīdzību, kad emocijas bija par daudz. Liels ieguvums bija arī fakts, ka jebkurā brīdī bija kam piezvanīt un apjautāties, vai viss kārtībā, jo pie 3ās grūtniecības nezināju, kas ir dzemdības. Dūla deva pārliecību un spēku. Kā arī dūla bija tā, kas iemācīja bērniņu sadzirdēt jau puncī, kas palīdz labāk sadzirdēt esot blakus. Noteikti, ja ir iespējams, iesaku dūlu kā atbalstu pirms, pēc un dzemdību laikā.”