Dūla - nomodā par veiksmīgu mammas piedzimšanu. Raksts "Talsu Vēstīs"
«Vecmātes un ārsti ir nomodā par bērniņa dzimšanu, bet dūla — par mammas dzimšanu. Ar katru bērniņu mamma piedzimst no jauna. Jo veiksmīgākas dzemdības, jo vairāk spēka, ticības un varēšanas izjūtas tas sievietei iedod visai viņas un arī bērniņa dzīvei,» uzskata Jana Biezā.
Astoņgadīgās Rēzijas un pusgadu mazās Sāras mammai Madarai Godinai dūlas atbalsts svarīgs bija grūtniecības laikā. Madara smejas, ka dūla visam sekojusi līdzi kopš pirmā grūtniecības testa veikšanas, kas toreiz vēl uzrādīja negatīvu rezultātu. «Pārsvarā ar savām izjūtām biju viena, jo vīrs strādāja, un tad, ja no ārsta pārnākot, bija kāds kreņķis, zināju, ka varu zvanīt Janai pat vēlu vakarā. Viņas sniegtie padomi bija profesionāli, bez tam — viņa saprata manas izjūtas. No tā vien, ka ir kāds, kas uzklausa, nevis pasaka: «Ai, ko tu domā tādas muļķības!», kļūst labāk! Īpaši atceros reizi, kad nupat biju uzzinājusi, ka mazā man vēderā neguļ ar galvu uz leju, un uzklausījusi mediķa teikto, kas būs jādara, ja bērns tā arī neapgriezīsies pareizi. Man bija histērija… Jana mierināja, lai neuztraucos, jo vēl ir laiks, un bērniņš pats zinās, kad sagriezties pareizi. Un tā arī bija! Pēc tam uz dzemdībām devos tik mierīga!
Gaidot pirmo meitu, man nebija pieejams šāds atbalsts, tāpēc to laiku atceros kā milzīgu stresu. Ļoti liela atšķirība — ir līdzās cilvēks, kam vari uzticēties, vai nav. Vēl jo vairāk, kad ar otro bērnu taču jau zini, kas tevi sagaida!
Dzemdībās man līdzās bija vīrs. Ja viņš to negribētu, tad noteikti būtu ņēmusi līdzi dūlu. Tas ir profesionāls atbalsts, dūla zina, ko kurā brīdī var teikt un ko nevajag. Salīdzinājumā ar ārstiem, dūla nerunā negatīvas lietas, ir daudz iejūtīgāka. Ja līdzās ir cilvēks, ar ko vari izrunāties, tad izpaliek ārstu vainošana sliktā attieksmē, jo daudz kas jau ir atkarīgs no mums pašām — cik sagatavotas mēs ierodamies dzemdību nodaļā.
Arī pēc dzemdībām joprojām sazināmies. Tā kā Jana ir arī zīdīšanas konsultante, tad prasu padomu arī šajos jautājumos,» atklāj Madara. Viņa atzīst, ka nav pārliecināta, vai būtu uzdrošinājusies meklēt dūlas atbalstu, ja šīs profesijas pārstāve nebūtu personīgi pazīstama. Iespējams, būtu atturējis informācijas trūkums. «Nesaku, ka dūlas atbalsts noteikti vajadzīgs visām sievietēm. Kādas droši vien tāpat ir gana mierīgas un spēj bez tā iztikt! Tomēr es ieteiktu vismaz pamēģināt,» iedrošina Madara.
Redzot situāciju no malas
Arī deviņus mēnešus mazās Marijas mammai Daigai Bandeniecei dūlas atbalsts grūtniecības laikā bijis fundamentāli svarīgs. Viņa stāsta: «Kad gaidīju Mariju, biju pamatīgi uztraukusies, jo pirms tam biju piedzīvojusi vairākas neveiksmes… Grūtniecības laikā dūlai zvanīju gandrīz katru dienu. Man vienkārši vajadzēja kādu, kurš pateiktu, ka viss būs labi!»
Daigai bija skaidrs, kādas dzemdības viņa vēlētos, bet notika citādi — neplānoti nācās veikt ķeizargriezienu. Arī tas bija izaicinājums, kam vajadzēja stāties pretī. «Kad pēc operācijas meitiņu beidzot ieveda palātā, nezināju, ko darīt! Šķita, ka nespēšu pat pamperi nomainīt. Tagad jāsaka — cerams, ka no manis kaut kāda, labāka vai sliktāka, mamma ir sanākusi,» Daiga nosaka, un mazās Marijas omulība ļauj izdarīt secinājumus, ka viņas mammai viss izdodas labi.
Dūlas atbalsts noderot joprojām. «Internetā salasos, ka bērnam jāsāk rāpot līdz tādam un tādam vecumam, bet redzu, ka Marija nesteidzas… Zvanu Janai un prasu, kā bija viņas bērniem — vai darīja visu «pēc grāmatas». Kamēr bērns ir mazs, padoms noder bieži. Protams, jo lielāka Marija aug, jo mazāk satraucos par muļķīgiem sīkumiem, kam vispār nevajadzētu pievērst uzmanību,» vērtē Daiga. Praktisku dūlas palīdzību nākoties lūgt arī brīžos, kad vajadzīgs iet iepirkties, neņemot līdzi meitiņu.
Izmantot dūlas pakalpojumus Daiga iesaka arī citām sievietēm. Galvenokārt tāpēc, ka šāda atbalsta persona spēj uz situāciju paskatīties no malas, kā to nespēj ne vīrs, ne mamma, būdami emocionāli pārāk iesaistīti. «Jana no malas daudz ko redzēja citādāk, uzklausīja, palīdzēja noformulēt vārdos manas izjūtas,» abu sadarbību raksturo Daiga.
Radot drošības izjūtu
Īpašs stāsts ir arī četrgadīgā Alekša un četrus mēnešus mazā Patrika mammai Paulai Lejai. Būdama stāvoklī, viņa savam dzīvesbiedram ieminējusies, cik labi būtu, ja dzemdībās kāds varētu būt blakus, tobrīd vēl nezinādama, ka arī Jana par viņu piedomā. Satikušās veikalā, abas sievietes vienojušās par sadarbību. Paulas bērniņam bija jādzimst Ziemassvētkos, bet viņas izlēmušas tikties 7. novembrī, lai laicīgi pārrunātu, kā gatavoties dzemdībām. Šī saruna notika, bet liels bija pārsteigums, kad jau 8. novembrī Paulai sākās dzemdības! «Pamodos un jutu, ka man ir drebuļi. Te karsts, te auksts, augsta temperatūra. Nesapratu, kas notiek, bet rakstīju Janai, ka, iespējams, sākušās dzemdības. Abas sēdāmies neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnā un braucām uz Tukuma slimnīcu. Viss notika strauji, bija spēcīgas kontrakciju sāpes. Ceļā dūla deva man padzerties, parunājāmies, viņa mudināja mani atpūsties. Slimnīcā man vispirms paziņoja, ka dzemdības nemaz nav sākušās! Bijām nesaprašanā. Pārbaudē gan atklājās, ka man jau ir četru centimetru atvērums. Tūlīt mūs veda uz slimnīcu Rīgā.
Dzemdībās ļoti palīdzēja tas, ka brīdī, kad bērniņš jau gandrīz bija piedzimis, dūla man pajautāja, vai esmu mācījusies pareizu elpošanu. Nebiju mācījusies, bet Jana teica, ka man ļoti labi sanākot. Tas deva apziņu, ka visu daru pareizi. Kad sāpes bija ļoti spēcīgas, teicu, ka vairs nespēju… Tad Jana mani apskāva, un tas sniedza drošības sajūtu, līdz bērniņš jau bija klāt! Jana neatstāja mani ne uz brīdi ne dzemdībās, ne pēc tam. Pēc dzemdībām man ļoti gribējās ēst, bet nespēju piecelties, tirpa viss ķermenis. Jana pabaroja mani, pasauca personālu, kad vajadzēja. Tas ļoti palīdzēja. Nozīmīgi bija arī tas, ka Jana visu laiku bija ļoti mierīga! Tas ļāva just, ka viss ir kārtībā. Salīdzinoši — pirmajās dzemdībās biju viena. Tas bija ārprāts! Tāpēc ar otro bērnu droši zināju, ka man vajag, lai kāds ir blakus,» stāsta Paula.
Viņa uzskata, ka arī gadījumā, ja dūla nebūtu viņai iepriekš personiski pazīstama, palīdzība būtu vienlīdz noderīga. «Galvenais, lai dūla būtu mierīga, uzklausītu un visu laiku būtu blakus — tas ļoti nomierina,» pārliecinājusies Paula.
PIRMDIEN, 2015. GADA 23. MARTĀ
"TALSU VĒSTIS"
Elīna Lāce