Dūlas tiekas pie jūras un iepazīstas ar Islandes latviešu dūlu
Andželas (attēlā pa kreisi) ģimenē aug četri bērni, un viņa likās stipra un sirdsgudra sieviete, kura savām klientēm var sniegt tieši tādu atbalstu un uzmundrinājumu, kāds viņām konkrētajā brīdī nepieciešams.
Andžela pastāstīja, ka Islandē dzemdību palīdzība tiek sniegta ļoti kvalitatīvi un turklāt pilnīgi bez maksas. Islandē ir viens liels dzemdību nams (galvaspilsētā Reikjavīkā). Dzemdību palīdzība tiek sniegta arī vairākos mazākos stacionāros citās pilsētās. Mājdzemdības Islandē nav izplatītas. Vecmātes un ārsti ir atsaucīgi, iejūtīgi un profesionāli. Lielākā daļa dzemdību noris dabiski (ja neskaita epidurālo anestēziju, kas ir diezgan izplatīta). Ķeizargriezienu iespējams veikt vienīgi medicīnisku indikāciju gadījumā – to nevar veikt pēc sievietes iegribas par maksu.
Atvēršanās periodā sievietei tiek dots tik daudz laika, cik nepieciešams, dzemdību ierosināšana vai stimulēšana ir reta parādība. Tiek izmantotas arī netradicionālas metodes, piemēram, adatu terapija, aromterapija. Ja sieviete stacionārā ieradusies vien ar pāris centimetru atvērumu, viņa var doties mājās. Turklāt sievieti sūtīt mājās var vairākās reizes, ja, atkal atgriežoties stacionārā, tiek konstatēts, ka progress ir neliels. Cilvēku skaits, kas var nākt līdzi sievietei uz dzemdībām, nav ierobežots. Partnera piedalīšanās dzemdībās ir vispārpieņemta prakse. Par dūlas līdzdalību dzemdībās vecmātes un ārsti ir priecīgi, jo tas nozīmē, ka šajās dzemdībās viņiem būs mazāk darba.
Andžela dūlošanu nesauc par darbu, bet par sūtību un aicinājumu no Augšienes. Par dūlu viņa kļuva nejauši – sniedzot atbalstu pazīstamai sievietei, viņa atklāja, ka var un vēlas palīdzēt arī citām sievietēm dzemdību laikā. Uz šīm dzemdībām viņu paaicināja sievietes vīrs, kad mediķi nevarēja tikt galā ar mammas emocionālo stāvokli.
Četru līdz divpadsmit stundu laikā pēc bērniņa piedzimšanas ģimene var doties mājās. Arī pēcdzemdību aprūpes sniegšanas kārtība Islandē ir ļoti sakārtota. Vairāku nedēļu garumā ģimeni regulāri apmeklē vecmāte (tā pati, pie kuras sieviete bijusi uzskaitē grūtniecības laikā) un sniedz atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.
Tomēr mūsu sarunas laikā nonācām pie slēdziena, ka ir arī vairākas lietas, kas Latvijā ir noorganizētas veiksmīgāk nekā Islandē. Tā, sievietei jāstrādā līdz pašām dzemdībām, ja vien viņai nav vajadzīga darba nespējas lapa. Andžela stāstīja, ka viņa bieži vien savām grūtniecēm iesaka vecmātei palūgt darba nespējas lapu un kaut mēnesi pirms dzemdībām izbaudīt grūtniecību netraucēti. Savukārt pēc dzemdībām vecākiem pienākas deviņu mēnešu ilgs atvaļinājums, taču tas jāsadala abiem vecākiem un, piemēram, mamma to nevar izmantot viena pati. Līdz ar to nereti jau no pusgada vecuma bērni tiek atstāti tā saukto „dienas mammu” uzraudzībā. Tad nu, piemēram, šie pieci mazuļi, kurus „dienas mamma” auklē, reizē ēd un visi vienādos ratiņos guļ pusdienlaiku uz balkona.
Andžela kā dūla parasti kopā ar savām klientēm dodas lielo Reikjavīkas dzemdību stacionāru, kur personāls viņu jau labi pazīst. Andželas klients pārsvarā ir latvietes un citas sievietes no Austrumeiropas.
Andžela dūlošanu nesauc par darbu, bet par sūtību un aicinājumu no Augšienes. Par dūlu viņa kļuva nejauši – sniedzot atbalstu pazīstamai sievietei, viņa atklāja, ka var un vēlas palīdzēt arī citām sievietēm dzemdību laikā. Uz šīm dzemdībām viņu paaicināja sievietes vīrs, kad mediķi nevarēja tikt galā ar mammas emocionālo stāvokli. Andžela, pati būdama četrus mēnešus veca bērniņa mamma, atbrauca un spēja nomierināt dzemdējošo sievieti. Ik pa laikam viņa izgāja no dzemdību zāles, lai uz trepēm pabarotu savu dēliņu, kurš bija tēta pārraudzībā.
Andžela stāsta, ka viņa cenšas likt sievietei aizmirst, ka dzemdības ir medicīnisks process un dzemdības noris slimnīcā. Tā vietā Andžela aicina uztvert dzemdības kā dabisku norisi un piedzīvojumu. Viņa ir pārliecināta, ka viss, tostarp sarežģījumi dzemdību laikā, sākas un beidzas galvā. Viņa atceras kādu savu dūlojamo sievieti, kurai pirmajās dzemdībās nevērās dzemdes kakliņš – tā esot viņas dzimtas sievietēm. Nākamajās dzemdībās viņa ar šādu pārliecību nāca, uzstājot mediķiem, ka dzemdes kakliņš noteikti nevērsies. Dzemdības beidzās ar ķeizargriezienu. Nākamo bērniņu viņa domāja arī laist pasaulē ar šīs operācijas palīdzību, tomēr Islandē iepriekšējs ķeizargrieziens nav indikācija nākamajam. Bija jādzemdē pašai. Šoreiz viņa bija kopā ar Andželu. Dūla ar viņu strādāja, skaidroja, iedrošināja, gatavoja dzemdībām, lai viņa noticētu, ka tas nav vis dzimtas scenārijs, bet viņa pati var ietekmēt savu dzemdību gaitu. Un dzemdes kakliņš vērās! Jo sieviete bija iekšēji gatavojusies.
Andžela strādāja, skaidroja, iedrošināja, gatavoja dzemdībām sievieti, lai viņa noticētu, ka dzemdes kakliņa nevēršanās nav vis dzimtas scenārijs, bet viņa pati var ietekmēt savu dzemdību gaitu. Un dzemdes kakliņš vērās! Jo sieviete bija iekšēji gatavojusies.
Dzemdības ir ne tik daudz fizisks, kā garīgs un psiholoģisks process, tāpēc Andželai lieti noder arī zināšanas neirolingvistiskajā programmēšanā, ko viņa apguvusi vēl Latvijā. Pēc sarunas mums Lindas Rozenbahas vadībā bija iespēja izbaudīt relaksāciju, kuru varam izmantot arī darbā ar savām klientēm.
Vakara noslēgumā mēs no pludmalē atrastajiem dabas materiāliem izveidojām spirāli, katra tajā ieliekot kādu labu domu un sajūtu. Lēnā, mediatīvā gaisotnē atradām sev uzrunājošos materiālus. Tad ar svecītēm, latviešu tautasdziesmu skandinot, pa vienai lēnām izgājām spirāli, iededzot katra savu gaismiņu kopējā dūlu gaismas ceļā. Jau satumsa, bet mūsu gaismiņas spīdēja tumsā. Atmiņas par šo skaisto notikumu sildīs mūs tumšajās rudens dienās.
Septembra sākumā Andžela atsūtīja šādu ziņu: „Vēlreiz miljons paldies jums visām par pozitīvo lādiņu, nu es savās dzemdībās daru ko jaunu! Ko? Dziedu tautasdziesmas! Pirmās divas meitenītes jau veiksmīgi dzimušas šo tautasdziesmu skaņās, vakar vienu no viņām apciemoju un sāku dziedāt šīs pašas dziesmas... Reakcija kolosāla – klusums, lielas actiņas vaļā. Lai kāds vēl mums mēģina iestāstīt, ka bērniņi nedzird! Bučas jums visām Dieva svētītām un izvēlētām!”
Paldies pasākuma organizatorēm Lindai Rozenbahai un Kristīnei Ērglei, kā arī Andželai Zumentei par dalīšanos ar interesantajiem un iedvesmojošajiem stāstiem!