10 soļi māmiņai draudzīgas aprūpes nodrošināšanā
Līdzās vecmātei, kura piedzīvo bērniņa nākšanu pasaulē, var būt arī dūla, kura atbalsta māmiņas piedzimšanu. Šis ir pirmais solis māmiņai draudzīgas aprūpes nodrošināšanā. Ceļojums ir sācies. Pati sev esmu devusi 40 gadus, lai piedzīvotu to, ka Latvijā māmiņai draudzīga aprūpe ir kļuvusi par normu. Pozitīvu normu.
Lūk, plāns maniem un manu domubiedru tuvākajiem 40 gadiem, kur katrs solis ir pamatots ar pētījumiem.
10 SOĻI MĀMIŅAI DRAUDZĪGAS APRŪPES
NODROŠINĀŠANĀ*
Līga Vasara: Dzemdē kā Dieviete jeb stāsts par dzemdību pozām
Guļus poza dzemdībās nav rekomendējama nevienā dzemdību posmā, taču joprojām to diezgan naski piedāvā izmantot dzemdniecības iestādēs. Kāpēc šī poza vispār ieviesta un kāpēc no tās neatsakās,dzemdības-Liz-Henry raksta dūla Līga Vasara.
Izrakumos tagadējās Itālijas teritorijā gandrīz akls arheoloģijas students Viljams Nats atradis māla poda lausku, uz kuras attēlota dzemdējoša sieviete. Lauska tika atrasta netālu no kādas etrusku svētnīcas un tiek uzskatīts, ka attēls tapis pirms 2600 gadiem, kas to padara par vecāko līdzīga rakstura attēlu Eiropā. Eksperti spriež, ka, iespējams, attēlā redzama kāda etrusku auglības dieviete. Attēlā viņa redzama ar ķermeņa augšdaļu profilā, bet ķermeņa lejasdaļa redzama pretskatā, ar dzimstošu bērna galvu un pleciem. Attēlu apskatīt un vairāk informācijas varat izlasīt "Ilustrētās Vēstures" 2012. gada janvāra numurā vai šeit.
Līga Giniborga: Pirmā stunda pēc dzemdībām dūlas skatījumā
Manuprāt, tēma „ Pirmā stunda pēc dzemdībām" ir tēma, ko dūla noteikti stāsta mammai, bērniņa vecākiem pirms dzemdībām. Tas ir stāsts par dzīvības smalkām niansēm, par holistisku veselību nākotnē. Par to, kas notiek, kad ir uzkāpts tai radību kalnā. Un kādu iespaidu tas atstāj nākotnē.
Dūla aicina sievieti pārdomāt, ko viņa
gribētu realizēt savā dzemdību plānā. Uzrakstīt un pēc tam izrunāt
to ar savu vecmāti un dūlu.
Linda Rozenbaha: Dzemdību izstumšanas periods - sievietes ugunīgās enerģijas atraisīšanās
Vai mūsu vecvecvec....māmiņas zināja, kad ir pilns atvērums un nu var bērniņu stumt? Vai mēs to zinātu, ja būtu vienas uz vientuļas salas? Sievietes visos laikos ir dzemdējušas un sapratušas arī bez norādēm, kad bērniņam palīdzēt dzimt - kad viņu pastumt.
Kā? Drošākā pazīme, ka bērniņš jāstumj - sievietes pašas nepārvaramā vēlme stumt, varbūt sajūta, ka gribas kakāt, stipra spiediena sajūta uz taisno zarnu. Franču ginekologs Mišels Odents (Michel Odent) to sauc par „fetus ejection reflex" jeb augļa izgrūšanas refleksu. Ja sieviete stumj mazuli, kad ir šī sajūta, viņa bērniņam palīdz īstajā laikā un visi to veiksmīgi piedzīvo - samazinās dzemdību ceļu plīsumu risks mātei, pārslodzes un skābekļa trūkuma riski.
Kā varam veicināt apstākļus, lai mēs vēlētos izstumt bērniņu īstajā brīdī?
Līga Giniborga: Tikai daži pilieni ēteriskās eļļas jeb deguns zina labāk
Pati ēteriskās eļļas atklāju nejauši. Sāku ar nekvalitatīvām un lētām eļļām, kas bija nopērkamas lielveikalos, jo uzrunāja apraksti. Vēlāk gan sapratu, cik liela nozīme ir kvalitātei. Paldies Dievam, aromterapija alerģijās neiedzīvojos! Visvairāk izmēģināju vannas un pamanīju, ka tās man palīdz dziedināt sevi, tā ir laba profilakse dažādām kaitēm un patīkamas emocijas. Pēc bērna dzimšanas aizgāju arī pie aromterapeites, kas pagatavoja man īpašu sejas krēmu un man likās, ka tas man ir kā zāles dvēselei. Ja bērnu kopšanas laikā gadījās, ka dienas krēmu aizmirsu uzklāt, tad šo krēmu nekad neaizmirsu. Tik īpašs tas bija.
Arī bērniem kādreiz iepilināju kādu eļļas pilīti vannā, īpaši, ja likās, ka daudz netrūks, lai saslimtu. Tomēr tā pavisam droši viņiem iepatikās tikai bērnudārza vecumā, jo līdz tam bija par stipru. Tagad jau paši paprasa un izvēlās, kādu smaržiņu gribētu. Un ir reizes, kad pasmaržo, pasmaržo un neizvēlās nevienu. Arī tā var būt. „Deguns zina labāk".
Linda Vītuma: Cik burtu ir vārdā "dabisks"?
VIŅA atnāca un teica, ka vēlas dzemdēt dabiski. VIŅA teica, ka vēlas dabiskas dzemdības. Lai ko arī VIŅA ar to saprastu, tieši vārds "dabisks" bija tas, kas nāca pār VIŅAS lūpām. Vai tiešām to ir tik grūti saprast? Vai tiešām ir tik grūti turēties pretim kārdinājumam un neizmantot viņas nezināšanu, lai ar viltu iejauktos dabiskā dzemdību gaitā?
Laikam jau ir grūti, ja mēs darām šādas lietas:
Apskate - ak, šī savādā apskate, pēc kuras kā zibens no skaidrām debesīm sākas kontrakcijas. Pirms tam ir bijuši tikai priekšvēstneši, un te pēkšņi - spēcīgas, regulāras un bieži vien jau grūti izturamas kontrakcijas. No kurienes? No skaidrām debesīm? Vai no cimda, kurš pavisam nedaudz (pavisam, pavisam nedaudz) ir bijis apsmērēts ar kādu dzemdību darbību izraisošu vielu? Vai no pirksta, kurš pavisam nedaudz (tikai un vienīgi mazliet) ir papletis dzemdes kaklu?
Ūdeņi - "Dzemdēsim?", jautāja ārsts? "Protams", teica viņa. "Atvērsim ūdeņus, lai mums raitāk iet uz priekšu", teica ārsts. "Ja Jūs domājat, ka to vajag...", atbildēja viņa. Nezinot, ka atverot ūdeņus, "raitāk" ir tikai par 15 minūtēm. Bet bērnam tiek atņemta viņa dabiskā atsāpināšana, jo viņa smadzenes vēl nespēj izdalīt vielas, kas mazina sāpes. Šīs vielas atrodas augļūdeņos. Vai tiešām 15 minūtes ir tā vērtas, lai bērns visu dzemdību laiku paliktu bez mazākā mierinājuma, bez dabas dāvātās atsāpināšanas?
Epidurālā anestēzija - un nu jau sāpes ir kļuvušas neciešamas. Lai ar cik dabiskām domām viņa būtu atnākusi, viņa pati ir tā, kura palūdz anestēziju. Un, visticamāk, saņem to.
Kristellera paņēmiens - ir pienācis brīdis laist mazulīti pasaulē. Tikai māmiņai nav tādas sajūtu intensitātes, lai no sirds pastrādātu. Un atkal palīgā nāk dakterīts ar vienu sparīgu uzspiedienu uz māmiņas punča. Mazulis kā korķis ir ārā...
Bērns - kur ir mans mazulis? Kur viņš ir? Parādiet man viņu! Nolieciet viņu man uz punča! Ļaujiet mums saskarties, ļaujiet mums skatīties vienam uz otru! Nevar? Bērns ir samocīts? Viņam vajag īpašu aprūpi? Vismaz uz brīdi? Žēl... Cik žēl...
Jā - daļu no tā visa viņa nepamanīs, daļu neuztvers kā iejaukšanos dabiskā dzemdību gaitā. Un beigās jutīsies pateicīga tam, kurš viņai ir veltījis savu laiku. Pat, ja šis laiks ir veltīts, lai ignorētu un pārkāptu viņas vēlmes un nodomus.
Vai tiešām vārds "dabisks" ir tik sarežģīts? Tie ir 7 burti. Tikai 7... Bet kāpēc ir tik grūti to sadzirdēt un ļaut tam notikt?
Jupiter, Tu esi dusmīgs. Tas nozīmē, ka Tev nav taisnība. Vai tiešām arī šoreiz? Vai tiešām...?
Autors: dūla Linda Vītuma, www.kastanis.org
Katrīna Puriņa: Ķermeņa un prāta sagatavošana dzemdībām
Ķermeņa un prāta sagatavošana dzemdībām. Vai pat vairāk par prātu. Un par to, ka viss ir galvā. Un arī dzemdības ir turpat. Sākas jau nu noteikti tur. Un to parāda ne tikai mana pieredze no manām dzemdībām, bet arī daudzās dzemdības, kurās esmu bijusi kopā ar sievietēm.
Savās pirmajās dzemdībās biju sagatavojusies,
- informatīvi, ja tā var teikt. Zināju visas enciklopēdijas,
rakstus par dzemdēšanu u.t.t., bet kaut kā biju palaidusi garām šo
- par prāta sakārtošanu. Par mieru. Par to, ka savām bailēm un
neziņai var likt daudz ko pretī - sevi un savu garīgo spēku.
Tad nu otrajā grūtniecībā es sapratu, ka šoreiz es gribu, lai viss
ir citādi. Lai to es izdaru pati. Lai sadzirdu bērniņu un sajūtu
savu ķermeni. Jā, tieši tā, kā to apraksta gudrās grāmatās - kad Tu
sajūti sevi, savu ķermeni un mazuli.
Apkopojam labo pieredzi par cieņu un sievietei draudzīgu aprūpi dzemdībās
Linda Rozenbaha: Kā Tevi mīlēt dzemdībās
Apkārtējo mīlestība radīja manī iekšēju siltumu, sevī esošā
paļāvība notiekošajam kļuva vēl lielāka, bija prieks radības piedzīvot
kopā. Mīlestība sevī ietver arī otra pieņemšanu - tādēļ es varēju būt es
pati visās savās izpausmēs, tādējādi atrodot tieši man labāko
dzemdēšanas veidu.
Mēdz teikt, ka sievietes mīl ar ausīm. Tad nu es
mīlu. Mana vecmāte Dina Ceple ļāva man "mīlēt ar ausīm", viņas valoda
bija ļoti uzrunājoša, iedrošinoša, mīlestības pilna. Es nedzirdēju
klasiskos: "Spied! Spied!" - tā vietā bija: "Ar visiem dvēseles spēkiem
laid savu bērniņu pasaulē!" Liekas, ka tas piešķīra notiekošajam lielāku
dziļumu un tajā brīdī es tiešām ne tikai spiedu savu bērniņu fiziski,
bet pievienoju tam spēcīgu domu: es veros un LAIŽU tevi pasaulē.
Precīzāk gan būtu teikt - šie vārdi atzina, nevis piešķīra notiekošā
dziļo dvēselisko jēgu, jo no dabas dzemdībām JAU ir piešķirta dvēseliska
piedzīvojuma būtība.
Visās savās dzemdībās esmu sajutusi sava vīra
mīlestības valodu. Interesanti, ka akcenti bijuši dažādi - ir bijušas
dzemdības, kur vairāk sarunājamies ķermeniski, ir - kur vārdiski. Esmu
piedzīvojusi dzemdības, kurās tieši viņa vārdi, ka tiešām bērna galviņa
jau nāk, devuši otro elpu. Esmu piedzīvojusi mūsu ķermeņu valodu
dzemdībās, kas apliecinājusi manis pieņemšanu. To, ka varu paļauties -
man nav dzemdībās jābūt uzkrāsotai, perfektā izskatā, es varu būt pati,
instinktīva.
Tas, kādēļ kādreiz dzemdībās (un dzīvē) mīlam un esam
mīlēti, bet tomēr tā īsti neizjūtam otra mīlestību, varbūt ir tādēļ, ka
neprotam sarunāties. Protams, daudz kas notiek sajūtu līmenī, bez
vārdiem, un tomēr - mēs varam jau pirms dzemdībām runāt par to, KĀ
vēlamies sajust apkārtējo mīlestību. Turklāt paturot tiesības radību
dienā savas domas mainīt. Varbūt tu vēlēsies, lai tev klusi dungo ausī
mierīgu dziesmu? Varbūt vēlēsies, lai visi ir pēc iespējas klusāki un
mazrunīgāki? Varbūt tieši otrādi - priecāsies, ja ar tevi vairāk runās?
Varbūt vēlēsies, lai vājuma brīdī tevi emocionāli sapurina, varbūt pat
sarāj? Varbūt vēlēsies, lai partneris atgādina vecmātei par kādām
iepriekšējām norunām? Varbūt vēlēsies, lai viss notiek pēc iespējas
dabiski un, ja tomēr tas nav iespējams, vecmāte tev paskaidros, kāpēc
būtu jārīkojas citādi? Varbūt vēlēsies lai tev skatās acīs, tur roku?
Varbūt vēlēsies, lai tev ļauj atrast labāko dzemdību pozu, pieņemot tavu
iekšējo gudrību?...
Atvērtība notiekošajam, ķermeņa atslābināšana fiziski un caur domu, mīlestība sevī un no apkārtējiem, aizēnoja sāpes, tās palika otrā plānā.
Jau pirms dzemdībām varam uzņemties atbildību par dzemdību
atbalstītāja izvēli, meklējot tādus, ar kuriem mēs justos mīlēti, jo
tajā ir papildus potenciāls arī labākām dzemdībām. Ja ir iespējas meklēt
vecmāti, ārstu vai dūlu - ar viņiem var iepazīties laikus, un
izvēlēties to, ar kuru saderi vairāk, ar kuru vari būt pati, kurš
akceptē tavu skatījumu uz dzemdībām, ir gatavs skaidrot notiekošo tik,
cik tev tas ir vajadzīgs, ir profesionālis, kurā ir cilvēkmīlestība.
Pat
ja notiek tā, ka dzemdībās nesajūti apkārtējo atbalstu un mīlestību vai
viņi cenšas to nodot, taču tas neatbilst tam, kā tu būtu to
iedomājusies, tad visupirms meklē mīlestību sevī - atrodi un sniedz to
sev un savam bērnam labākajā veidā.
Patiesībā tas arī ir pamatakmens, ar ko jāsāk - mīlestība sevī, sevis pieņemšana.
P.S.
Jā, dzemdībās bija arī sāpes. Taču laikam šī atvērtība notiekošajam,
ķermeņa atslābināšana fiziski un caur domu, mīlestība sevī un no
apkārtējiem, aizēnoja sāpes, tās palika otrā plānā. Precīzāk gan būtu
teikt - nevis aizēnoja, bet izgaismoja notiekošos mirkļus, sāpēm
atstājot maz vietas.
Linda Rozenbaha, dūla, grāmatas „Gaidības un radības ar prieku" autore
Publicēts portālā www.mammam.lv 14.01.2010.
Linda Rozenbaha: Atmiņas par laiku mammas vēderā
Psihoterapeiti nereti meklē problēmu saknes bērnībā. Daži speciālisti cenšas ieskatīties pat dziļākā pieredzē – pārdzīvojumos un izjūtās, vēl esot mātes miesās, dzemdībās un īsi pēc tām, jo tie ir pirmie lielie dzīves pārbaudījumi un piedzīvojumi. Mēs neatceramies savu dzimšanu, jo šīs norises mūsu atmiņā ir nomāktas. Pārsteidzoši, bet atmiņa par šo laiku var atvērties.
Bērna pieredzi mātes vēderā un piedzimstot pēta perinatālā (perinatāls - saistīts ar bērna dzimšanu un pēcdzemdību periodu) psiholoģija.
Šo speciālistu vadībā iespējams atvērt "nomākto" atmiņu un vēlreiz izdzīvot savu pieredzi, esot mātes vēderā un dzimstot. Tas nenotiek tikai "plikas" intereses pēc - dzimšana ir svarīgs brīdis mūsu dzīvē: no šā lielā notikuma veidojas mūsu pirmie secinājumi par dzīvesveidu ārpus dzemdes, rodas pirmā pasaules uztveršanas matrice jeb šablons, no kura mēs tālāk būvējam attiecības ar šo pasauli.