Dūla Ilze Kuduliņa: "Atdodiet mani mammai!"

Vai esat ievērojuši, ka padomju laikā augušie un dzīvojušie cilvēki par sevi mēdz teikt, ka viņi ir “padomju laika produkts”? Varbūt neesat, bet es esmu ievērojusi. Mēs nesakām, ka esam neatkarīgās Latvijas laika produkts, Ulmaņlaika produkts vai demokrātijas produkts. Bet padomju laika “produktu” gan ir pilna Latvija. Arī es. Esmu dzimusi 1983. gadā. Un šis ir stāsts par to, kā es piedzimu. Taisnību sakot, par pašu piedzimšanu nekā daudz ko stāstīt man nav. Piedzimu, kā jau visi “produkti” parastā konveijerā. Mamma atceras vien pamestības sajūtu, vienai pašai pārdzīvojot dzemdību sāpes bez paskaidrojumiem un iedrošinājuma – tā tolaik bija pieņemts. Bet es atceros sajūtu uzreiz pēc piedzimšanas, kad viss, ko mana mazā cilvēka sirds vēlējās, bija tikt pie mammas. Es viņu redzēju. No atstatuma. Atrodoties kādās cimdotās rokās, kas mani kā kādu trofeju bija pacēlušas augstu gaisā. Es izmisīgi raudāju un ķepurojos, ar visu savu dzīvības spēku cenšoties tikt pie mammas. Es instinktīvi jutu un zināju, ka tā ir tā vieta, kur man ir jāatrodas – manas mammas apskāvienā. Milzīgs izmisums un bezpalīdzība pārņem tādu mazu dvēselīti, kas, tikko ienākusi šajā pasaulē, saskaras ar pirmo smago vilšanos, nespējot mainīt tā laika lietu kārtību, nespējot ar sava mazā ķermenīša nekoordinēto ķepurošanos aizsniegt mammu. Mani nesa prom. Bezpalīdzība – tā man vēl šodien šķiet visnepanesamākā sajūta šajā pasaulē.

Ja nu jūs tagad domājat, ka mana mamma bija kāda īpaši nevēlama persona savam bērnam, tad, nē, tā nebūt nebija. Tā bija parasta, tā laika tikumiem atbilstoša rīcība ar jaundzimušu mazuli. Mani neuzlika mammai uz punča, bet aiznesa projām, atstājot tikko dzemdības pārdzīvojušo sievieti bez savas godam nopelnītās tikšanās ar viņas mazulīti un atstājot mazuli vienu ar viņa izmisumu, bezspēcību un dusmām. Dusmas bija neizmērojamas. Pārsteidzoši lielas dusmas vienam tikko dzimušam cilvēkbērnam. Es biju ārkārtīgu pārsteigta, kad pirmo reizi apzinīgā vecumā kādas meditācijas laikā atcerējos šīs dziļi ķermenī noglabātās sajūtas. Es acumirklī zināju, ka neesmu tās izdomājusi, es tās atpazinu līdz mielēm un skaidri apzinājos, ka visu savu mūžu tās nēsāju sev līdzi.

Esmu pārliecināta, ka tieši šī pieredze, ko es piedzīvoju tikko ienākusi šajā pasaulē, bija viens no nozīmīgākajiem iemesliem, kādēļ savus bērnus izvēlējos laist pasaulē mājās. Tolaik gan atmiņas par to vēl nebija atgriezušās, es tikai zināju, ka nedzemdēšu slimnīcā. Esmu pateicīga visiem, kas ieguldījuši savu enerģiju, lai Latvijā sievietēm būtu iespēja izvēlēties dzemdēt plānotās ārpusstacionāra dzemdībās. Par laimi man bija šāda iespēja un nebija jāpaļaujas uz nejaušību, cerot, uz cilvēcīgu attieksmi stacionārā, jo ar tā brīža zināšanām un dzīves pieredzi es diez vai būtu pati pratusi parūpēties par to, lai bērniņš paliktu ar mani.

Lai vai cik ilgs laiks būtu pagājis kopš manas dzimšanas, vēl arvien vairumā stacionāru standarta procedūra ir tāda, ka jaundzimušie mazuļi tiek šķirti no savām mammām. Lielākoties siltais, miklais, no mammas miesām nākušais mazulītis uz mammas punča pavada vien maznozīmīgas 5 – 10 minūtes. Tik īss ir laiks, kad māmiņai ar visām maņām vienlaicīgi – tausti, redzi, dzirdi, ožu un garšu (mazuli bučojot) – iespējams uztvert to, ka viņai ir piedzimis bērns. Un tikai tik īsu mirkli mazulis var izbaudīt to sajūtu, pēc kuras viņš instinktīvi tiecas – mani šajā pasaulē gaidīja mana mamma, kuras roku apskauts es jūtos gaidīts un bezgalīgi mīlēts. Dažas minūtes laimes, kas paskrien kā sekundes. Pēc tam mazulis tiek paņemts nost. Sākas apmazgāšana, svēršana, mērīšana, apģērbšana, satīšana, līdz mammai tiek atdots atpakaļ satīts vīstoklītis ar mazuli, kuru vairs nevar ne pilnībā redzēt, ne just, ne sasmaržot. Bieži vien mammas mazuļus saņem atpakaļ vien tad, kad pašas tikušas aprūpētas – placenta piedzimusi, uzliktas šuves, ja tādas bijušas nepieciešamas. Var būt pagājušas pat pāris stundas. (Nav iemeslu, kādēļ šo aprūpi nevarētu veikt, kamēr mazulis turpina atrasties mammai uz punča vai krūtīm.) Un ir zudis tik vērtīgais laiks, kas šiem diviem cilvēkiem – mammai un mazulim bija dots, lai izveidotos tā neredzamā maģiskā saikne, kas piesaista viņus vienu otram.

Dabā jaundzimušie zīdītāju mazuļi nav kopā ar savu māti vien tad, ja kāds no viņiem ir gājis bojā. Arī cilvēku mazuļi gadu tūkstošiem, pirms dzemdības sāka notikt slimnīcā, netika šķirti no mammām, ja vien abi bija dzīvi, vai arī tika šķirti apzināti, lai šajos bērnos būtu pietiekami daudz agresijas, lai no viņiem izaugtu labi karotāji. Pirmatnējo kultūru pētniece Džīna Līdlofa uzskata, ka jaundzimušo šķiršana no mammas ir viens no pēcdzemdību depresijas iemesliem, jo, nespējot uztvert pietiekami daudz signālu par to, ka mazulis ir dzīvs, sveiks un vesels, zemapziņa to iztulko kā bērniņa zaudējumu un iestājas sēras. Paliek tukšuma sajūta un rodas apjukums, ar prātu labi saprotot, ka mazulis ir piedzimis, bet vienlaikus nespējot izjust laimi un prieku, jo instinktu līmenī uztverti pretēji signāli. Un laiks, kas varētu būt viens no vislaimīgākajiem brīžiem dzīvē ir sagandēts ar nepatīkamu rūgtuma piegaršu.

Viss iepriekš aprakstītais ir iemesls tam, kādēļ es esmu kļuvusi par dūlu un nenogurstoši stāstu un stāstīšu topošajām mammām par to, cik svarīgi pavadīt pirmās stundas pēc dzemdībām nepārtrauktā ādas-ādas kontaktā ar mazuli. Tas taču neprasa tik daudz – tikai atlikt mazgāšanu, svēršanu, mērīšanu un ģērbšanu uz vēlāku laiku, kad mamma un mazulis abi ir izbaudījuši šo maģisko un neatkārtojamo kopābūšanas laiku. Nesākšu šeit stāstīt par pārējiem ādas-ādas kontakta ieguvumiem. Vien piebildīšu, ka to ir ļoti daudz ne vien mazuļa psiholoģiskajai, bet arī fiziskajai veselībai. Man nešķiet, ka vecākiem būtu jālūdz mediķiem “īpaša attieksme” -  novirzīties no rutīnas un ļaut viņiem pavadīt netraucētu laiku kopā. Tai ir jābūt standarta praksei. Es, protams, nerunāju par dzīvības glābšanas situācijām. Ja mamma un mazulis jūtas labi, viņiem pienākas būt kopā. Prieks, ka šāda prakse konsekventi tiek pielietota plānotās ārpusstacionāra dzemdībās un Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļā. Es ticu, ka ir kādi mediķi, kas to ievēro arī tajos stacionāros, kur tā nav standarta prakse.

Mazulis nav kaut kāds produkts, lai vai kādos laikos dzimtu. Mazulis ir cilvēks. Lai arī ļoti mazs, lai arī nespēj vārdos formulēt savas vēlmes, tomēr arī jaundzimis mazulis ir cilvēks. Viņš visu jūt, un viņam ir emocijas. Izturieties ar cieņu! Cieniet to svēto brīdi, kad pasaulē nāk cilvēks! Kādam tas varbūt ir kārtējais jaundzimušais tajā dienā, bet šim bērnam tā ir pirmā saskare ar šo pasauli, pirmie emocionālie secinājumi par šo dzīvi. Un viņš tos nēsās līdzi visu mūžu. Autors: Ilze Kuduliņa Foto no: https://unsplash.com/photos/GiP2H_SKh7E

Mierinājums jaunajiem vecākiem

No debesīm nolaidos sudrabiņa virvītēm

Mīļās Māras šūpulī, Māmuliņas klēpītī.

Dvēseļu redzētāji saka, ka ik cilvēku ar debesīm savieno sudraba dzīsla kā pavediens – pa to mēs saņemam enerģiju, pa to saņemam vadību un kontaktu ar Garu. Bērniņa gaidīšanas laikā sievieti ar Debesīm savieno vēl otrs pavediens – sudrabots dzīpars, pa kuru savu dvēseli un augošo miesiņu pieskatot nākamais bērns. Un brīdī, kad mazulis nāk pasaulē, tas kā enerģija bumba, kā atnākusi dvēselīte pa šo pavedienu ierodas bērnā.

Tāpēc tautasdziesma ir tik patiesa – pa sudraba virvīti mazulis nolaižas dzemdē – Mīļas Māras šūpulī. Sievietei staigājot, šūpulis šūpojas. Kad bērni nolūkojot ceļu pie vecākiem, tie vērojot viņus pusgadu. Kad mazulis aug mammas puncī, viss viņam ir zināms- slēptākās mammas domas un bailes, izjūtas un alkas. Viņu dziedina un briedina dzīvei vienīgi mīlestība.

***

Bērns ir dzimis un kopš šīs dienas viss ir citādi. Sirds pielīst pilna atbildības kā grāvis ar ūdeni pēc pērkona lietus. Grāvis tad ir lepns, turot sevī tik daudz valgmes, no kā padzerties putniem. Kopš šis dienas nogurumam ir citāds smagums – tas mēdz būt lipīgs un gurdens kā sviedri un tajā pat laikā – kā otra āda, kas visu laiku apņem ķermeni – to var noskalot, bet pēc brīža tas atkal apņem tevi visu. Mammas iemācās gulēt kā vilki – īsiem saraustītiem brītiņiem, piesardzīgas un uzmanīgas par sava bērna elpu, kustībām, mieru un nemieru.

Izdarīt var vairāk, jo debesis iedod gluži vai  maģisku varēšanu, ko Dievs iedod tikai vecākiem- sievietei un vīrietim, kas rūpēs par savu bērnu kļūst visuvaroši. Tajā pat laikā šķiet, ka neko vairs nevar paspēt – diena kļūst staipīga kā košļene – rīts ir tikpat sajucis kā vakars.

No šīs dienas - jūsos ielīs prieks- ak, jel, tāds prieks, kad mazais sāks velties un celties uz kājām, plaukšķināt rokas un garšīgi smieties. Un tēvs staigās izriezis krūtis kā pāvs. Mazā meita drīz vien iemācīsies šķelmīgi smaidīt, ķerties tētim ap kaklu un izlūgties neatļautas lietas, un tētis kusīs kā saldējums saulē, - savā meitā redzēdams princesi. Bet puikas- tie skraidīs basām kājām pa peļķēm, smērēdami bikses, vai ar šokolādē noķepušām rokām ķersies mammu brunčos un lūgsies opā, lai gan tēti līdzās stāvēdami purpinās, ka nedrīkst izaudzināt par memmīšiem.

Tas viss ir zināms. Tas viss reiz ir bijis. Atkal un atkal. Tā auga mūsu mammas un tēti. Tā augām mēs. Tas viss pieder pie dzīves. Pie dzīves, kas bijusi un būs, kamēr vien dzimstam un augam. Un tas rada mieru. Viss ir tā, kā tam jānotiek.

***

Savienojums starp dvēseļu pasauli un fizisko šo sauli vislabāk panākams ar šūpuļdziesmu. Ar balsi vai bez balss, ar pareizu meldiņu vai nē – dziedi, mamma! Dziedi, kad esi pārgurusi un satraukta, un kad esi nosvērta un mierīga, kad savam bērnam gribi iedot pamatu zem kājām starp šodienu un rītdienu. Dziedi, kad nemiers plosa un nogurums tramda. Dziedi, kad gaidi mājās vīru, dziedi, ja  jūties viena pati šai saulē. Tās ierakstītās dziesmas, ko atskaņo ierakstos un diskos, noder vien jums pašiem, vecāki, lai mācītos un paši nomierinātos. Bet savam bērnam dziediet paši – jūsu balss apdvests, mazais iegrims sapņu valstībā. Mammas balss ir kā tālavas taurētājs- dvēseles sasaucējs. Tēti, nedomā, ka tu tikai rūc vai dūc, tava balss ir kā zemapziņas bass tam mazajam, kas meklē šīs saules pamatu. Izvēlies kaut vienu dziesmu un rūc klusi pa vakariem, mazo rokā turēdams, - tu redzēsi, kā sirds pielīs pilna miera par tavās rokās augošo ķermenīti, kas no tevis paša sūc patvērumu un stabilitāti.

***

Bērni nepieder vecākiem. Viņi atnāk un skolo mūs, savu likteni izaicinādami. Debesis katram ir piemeklējušas viņa talantus un spējas, starta punktu un atspēriena spēka rezerves. Tā, kā jūs tagad jūsmojot skatāties uz mazuli – priecādamies, ka viņš piedzimis, gandarīti par ģimenē ienākušo pārstāvi, apbrīnodami viņa deguntiņu, acis, grimases, pēdiņas, tāpat pataupiet šo sajūtu uz gadiem. Atcerieties un tādā pat sajūsmā un mierā uzlūkojiet savu bērnu, kad viņam būs pirmie nedarbi, pirmais divnieks skolā, pirmais vecāku noteikumu pārkāpums, pirmie lamuvārdi pār lūpām…. Tas viss ir dzīves iepazīšana. Skolojiet sevi. Tam visam, ko gribat savā bērnā ieraudzīt, meklējiet piemēru sevī. - Pieklājību un cieņu. Piedošanu un sirsnību. Mērķtiecību un pašapziņu. Atbalstu un krietnumu. Viss šajā bērnā jau ir. Tikai uz āru viņš pasaulei parādīs to, ko jūs paši kā piemēru rādīsiet. Strādājiet ar bērnu kopā, nevis lieciet viņam strādāt. Skrieniet un apstājieties ar bērnu kopā nevis rājat viņu par joņošanu. Cik jūsos būs mīlestības, tik viņā raisīsies prieks par dzīvi. Cik jūsos būs labu vārdu viņa atbalstam, tik daudz viņā augs pašapziņas. Cik jūsos būs prieka par maziem izdarītiem darbiņiem, tik viņā raisīsies mērķtiecība un palīdzēšanas prieks.

***

Tu esi vislabākā mamma savam bērnam. Vēl nāks tantes un citas sievietes, kaimiņi un skolotāji, dakteri un profesori, kas mācīs tevi un tavu bērnu, strostēs un kritizēs, izliksies pārāki un viszinīgi norādīs, kā jāaudzina, kā jāskolo, kā jāmīl, kā jāpieskata. Un ar katru uzbrukumu var būt tāds brīdis, kad vairs nesaproti, kur skriet, kam padomu prasīt, tik kaili un pamesti jūtamies padomu un pamācību jūrā. Un tad uz brīdi liekas, ka ….visi citi zina, tikai es nē… Bet patiesībā – Tavs bērns izvēlējās tevi – unikālo mammu un tēti, kam piedzimt. Kad ir grūti – ievelc elpu…….Jums nav kopiju. Viņš neizvēlējās gudro dakteri, skolotāju vai kaimiņieni, bet tevi. Piedzima un.. te nu viņš ir. Tavs bērns. Pie savas vislabākās mammas pasaulē. Paturi to prātā – tu drīksti būt unikāla versija savam bērnam. Vislabākā un vienīgā īstā uz visu mūžu.

***

Atcerieties savu bērnību. Kas ir saldākie brīži no bērnu dienām? Tie, kas auga kopā ar mammu un tēti, atcerēsies, cik saldi ir brīvdienu rīti, kad dzirdi virtuvē vecākus rosāmies, iesmaržojamies mammas gatavotās brokastis, lai gan pats vēl saldi guli gultā. Tie, kas auguši vieni vai bez vecākiem – atcerēsies, cik labi jutās dabā vai arī kopā ar dzīvniekiem, patverdamies zaļā zālē un meklēdami mierinājumu un atbalstu drošā vidē starp kokiem vai putniem. Radiet saviem bērniem miera ostu, kurā viņš savu kuģi varēs pietauvot- ne jau pasaulīgos priekos un burzmā mēs jūtamies visdrošāk un labāk, bet gan siltas azotes sajūtā, ko dāvā savstarpēja uzticēšanās.

Par visu, kas satrauc

Šeit apkopotas atbildes uz biežākajiem jautājumiem saistībā ar pēcdzemdību periodu.

Lietas, kas nepieciešamas jaundzimušajam

Jautājums: Sveiki! Gribēju lūgt palīdzību! Esmu pirmā mazuļa gaidībās un diezgan noraizējusies, vai sapirkšu visu, ko vajag un pareizāko! Kādas drēbītes vajag un cik daudz, kādu sedziņu u.c lietas, kas nepieciešamas mazulītim! Veikali ir pārbāzti ar visvisādām lietām, bet, kā zināt, ka nopirkšu pareizākās!
Atbild dūla Linda Vītuma:
Var sākt ar tām lietām, kas ir nepieciešamas uzreiz pēc mazuļa piedzimšanas. Sarakstu ar lietām, kas jaņem līdzi uz stacionāru var atrast te: http://www.kastanis.org/categories/2-Vecmatem-studentem/posts/7-Uz-dzemdibam-stacionara-lidznemamas-lietas !
Ja gatavojaties dzemdēt mājās, tad vajadzīgo lietu sarakstu var atrast te: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/798/ka-gatavoties-majdzemdibam/?DS=ea31c5f598459bf0785c46efae299df1 !
Noteikti ir vajadzīgas tādas lietas kā gultiņa, rati, autosēdeklītis, gadalaikam piemērots ārā iešanas apģērbs. Ir lietas, kas ir ieteicamas - pārtinamais galds, vanniņa. Un par lietu daudzumu nesatraucaties. Patiesībā mazajam nemaz tik daudz lietu nevajag - ne apģērba dažādības, ne skaita ziņā. Jo īpaši tāpēc, ka mazie aug tik ātri. Kad mazais piedzims, jūs pati ļoti labi jutīsiet, kurā brīdī kādas lietas ir nepieciešamas.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Pediatra izvēle

Jautājums: Labdien. Mans ģimenes ārsts ir arī pediatrs. Vai izvēloties pediatru noteikti tam ir jābūt manam ģimenes ārstam?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Izvēloties pediatru, tas var arī nebūt jūsu ģimenes ārsts. 2009.gada beigās tika pieņemtas izmaiņas likumdošanā, kas vecākiem dod iespēju izvēlēties - reģistrēt savus bērnus pie pediatra vai ģimenes ārsta.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Pirmā stunda pēc dzemdībām

Raksta dūla Linda Vītuma:
Manuprāt, tēma „ Pirmā stunda pēc dzemdībām" ir tēma, ko dūla noteikti stāsta mammai, bērniņa vecākiem pirms dzemdībām. Tas ir stāsts par dzīvības smalkām niansēm, par holistisku veselību nākotnē. Par to, kas notiek, kad ir uzkāpts tai radību kalnā. Un kādu iespaidu tas atstāj nākotnē.
 Dūla aicina sievieti pārdomāt, ko viņa gribētu realizēt savā dzemdību plānā. Uzrakstīt un pēc tam izrunāt to ar savu vecmāti un dūlu.
Dzemdībās:
Dūla 1h pēc dzemdībām palīdz būt sievietei kopā ar bērnu, vēro, kā mazulis pats atrod mammas krūti un sagrib to zīst. Ja nepieciešams, palīdz. 
 Dzimstot placentai, bērns ir pie mātes uz rokām vai uz vēdera;
 Apskatot dzemdību ceļus un sašujot plīsumus arī bērns ir pie mātes, iespēju robežās (iespējams, šūšanas darbi var arī pagaidīt);
Dūla sievietei dzemdībās ir kā mamma, kas pieņem, mīl sievieti kā pašas meitu - tādu kāda viņa ir un dalās savā enerģijā tik, cik tas sievietei ir nepieciešams.
Dūla rada drošu, patīkamu, siltu, pustumšu vidi, nodrošina dzemdētājas pamatvajadzības pēc miera, norobežošanās. 
Dūla vienmēr sev atgādina:
 Es esmu Tev blakus nemanāma un klusa un tieši tik, cik Tev nepieciešams;
 Es Tevi ļoti mīlu, tāpēc ļauju Tev piedzīvot to pašai, jo tas Tev mūžam cels pašapziņu un ticību saviem spēkiem;
 Es ticu, ka Tu to vari pati, jo tikai Tu vislabāk pazīsti savu bērnu un būsi viņa mamma mūžam;
 Es esmu nemanāma kā eņģeļa glāstošā roka un ļauju Tev sajust mātišķības smalkās nianses.
 Es esmu lepna, redzot kā Tu ļaujies dabas ieprogrammētajam plūdumam, jo dabas māte par tevi rūpējas tikpat labi kā īstā mamma.
 Manas rokas ir kā mēms atgādinājums Tev, ka viss ir labi un droši. Kā papildus resurss dzemdību aprūpētājiem, kas tevi stiprinās, noglāstīs, ja tev tas būs nepieciešams.
 Es māku gaidīt un būt pacietīga, jo tev ir pilnīgi cits temps un pasaules sajūta.
 Es ar acīm piefiksēju šos notikumus, lai pēc tam tev to izstāstītu, cik labi tev tas izdevās.
Tas ir laimes pilns mirklis vecākiem un bērnam. Ja tēvs ir blakus, tad tas ir laiks bučiņām un mīļiem vārdiem un tie būs neizdzēšami no sievietes atmiņas. Dūla bērnu var saģērbt pēc tam, kad ir pagājusi vismaz 1 - 2 h un bijis mātes un bērna āda- āda kontakts. Tomēr tikpat labi māte to var izdarīt pati. Mātei šai ziņā ir priekšroka, tad tēvam. Dūla ir palīgs. Dūlas uzdevums būtu parūpēties, lai drēbītes būtu siltas. Dūla māti var apmazgāt, apkopt, lai pirmās stundas pēc dzemdībām māte justos komfortabli un visu savu uzmanību veltītu tikai bērnam.  

Vingrošana pēc ķeizargrieziena

Jautājums: Manai meitiņai ir divi mēneši, man bija plānots ķeizars. Pirms divām nedēļām sāku taisīt presīti 50*, stepers 10min., pastaiga ātrā solī 20min. un peldēšana 3*nedēļā,1*nedēļā sauna. Vai neesmu par ātru sākusi vingrot? Samazināju ēšanas daudzumu pēc plkst.18.00 neēdu, vēlos nomest liekus kilogramus. Pati jūtos labi, nekas nesāp, mazliet no vingrošanas vēders jūtīgs. Paldies.
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Ir apsveicami, ka esi apņēmības pilna un rūpējies par ķermeņa atgriešanos formā. Tu neesi sākusi aktivitātes par ātru, drīzāk jautājums - ko, cik un kā.  Ņemot vērā, ka tikai pirms divām nedēļām atsāki fiziskās aktivitātes, kaut kas ir par strauju.
Tu jau pati saki "mazliet no vingrošanas vēders ir jutīgs" - Tu esi labi sajutusi, ka ķermenis tomēr saka neforsēt. Ieteicama ir pakāpeniska slodzes atjaunošana un palielināšana, nevis uzreiz ilgstoša vai liela slodze vairākkārt nedēļā. Nozīme arī tam, ko darīji grūtniecības laikā - vai peldēts regulāri u.tml. Peldēšana, protams, ir ļoti pozitīva. Ieteiktu padomāt sākotnēji par mērenāku vēderpreses vingrināšanu.
Pēc grūtniecības ir novājinātāki iegurņa pamatnes muskuļi, bet vēdera muskuļu trenēšana ceļ spiedienu vēdera dobumā, tādēļ mazā iegurņa svars gulstas uz iegurņa pamatni. Tāpēc šajā laikā vajadzētu padomāt tieši par iegurņa muskuļu stiprināšanu, izmantojot tā saucamos Kēgela vingrojumus. Tos var veikt dažādās pozās: sasprindzina un atlaiž urīnizvadkanāla muskuļus (tos var sajust, piemēram, aizturot urīna strūklu), tāpat - muskuli, kuru sajūtam, nokārtojoties "pa lielam". Vēl var maksts muskuļus pakāpeniski sasprindzināt, it kā pa liftu, un tad pakāpeniski atlaist. Vingrojumus pilda, gan sasprindzinot konkrēto muskuli uz neielgu laiku, pāris sekundēm, un tad atlaižot, gan sasprindzinot uz sekundēm 20 un tad atlaižot. Nereti baseinos strādā fizioterapeiti vai sporta speciālisti - pakonsultējies uz vietas, tad varēs redzēt Tavu sagatavotību un varēsi izstāstīt par pašsajūtas niansēm.
Manuprāt, apsveicama ir ne tikai apņēmīga trenēšanās, bet arī sevis un sava pašreizējā ķermeņa pieņemšana. Tavs ķermenis ir paveicis lielu darbu - iznēsājis mazuli, bijis tam uzticama mītne, vieta mīlestības auglim, ķermenis ir mainījies pakāpeniski deviņu mēnešu laikā. Tāpat tam var dot laiku saudzīgi, pret sevi mīlestības pilni pamazām atgriezties jaunā formā. Lai Tev izdodas!
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Higiēna meitenītei

Jautājums: Jautāšu šeit, jo nav ne jausmas, kam uzdot šāda veida jautājumu. Vai bērnam - meitenei - var izmantot higiēniskās ziepes?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Par higiēnu meitenītei atbilde ir lasāma te: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/162/mazas-meitenes-intimo-zonu-higiena/
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Kad mazulim jāfokusē skatiens?

Jautājums: Sveicināti! Man ir jautājums par mazuļa actiņām. Kādā vecumā mazuļiem nofiksējas skatiens? Manai meitiņai ir mazliet pāri mēnesim, bet reizēm liekas, ka viņai nesanāk ar abām actiņām skatīties vienā virzienā. Vai man ir jāsatraucas par šķielēšanas iespējamību? Vai arī skatiens vēl nostiprināsies?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Līdz trīs mēnešu vecumam mazulis vēl tikai mācās koordinēt abas actiņas un trenē acu muskuļus, tāpēc var būt brīži, kad tās nekustās perfektā unisonā. Ja pēc trīs mēnešu vecuma nemanāt uzlabojumu, aprunājaties ar savu ārstu.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Zīdaiņa miega režīms

Jautājums: Sveiki. Mūsu nepilnu mēnesi vecais bērniņš ir kaut kā mainījis gulētiešanas laiku, agrāk gāja gulēt ap 21-22 vakarā, bet tagad pēdējās dienās neiet ātrāk gulēt par plkst. 2.00. Ko darīt, lai tā nebūtu?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Pēc piedzimšanas līdz pat četru mēnešu vecumam mazulim var nebūt stingri izteikts miega-nomoda ritms. Mazais aizmieg, kad ir noguris, un pamostas, kad ir atpūties, ignorējot dienas-nakts gājumu. Un šis ritms ik pēc laika var mainīties, kā tas ir noticis jūsu gadījumā. Iespējams, šobrīd mazo "nomodā tur" dienas laikā gūtie iespaidi, jo tieši ap viena mēneša vecumu bērniņš sāk ar vien vairāk "atvērties" pasaulei. Iespaidu ir daudz un aizmigt var kļūt grūtāk. Mierīga vakara gaisotne un rituāli varētu palīdzēt noskaņoties nakts mieram gan jums, gan mazulim. Nakti, kas tuvojas, mazais var atpazīt pēc tā, ka viss ir klusāks, tumšāks, mamma ar viņu nerunā, vien čukstus kušina, žūžina.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Bēbītis cīnās ar miegu

Jautājums: Varbūt varat pastāstīt, kā cīnīties ar to, ka bebuks vakaros nevar aiziet gulēt? Dienā mierīgi guļ, pēta sienas un apkārtni, bet kā vakars, tā bebuks cīnās ar miegu, acis krīt ciet, bet raud un neiet gulēt. Man sāp sirsniņa, ka nesaprotu, kas bebukam kaiš...
Atbild dūla Linda Vītuma:
Jo vairāk mazulis ir noguris, jo grūtāk viņam ir iemigt. Mēģiniet pavērot mazo - varbūt viņš Jums dod kādas zīmes, ka vēlas doties pie miera jau krietnu laiku pirms tam, kad ir pārguris un nespēj vairs iemigt bez kreņķēšanās. Nevajag baidīties bērnu likt gulēt laicīgi. Pie nakts miera mazais var doties jau pat ap plkst.19:30.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Zīdainis un televīzija

Jautājums: Sakiet lūdzu, vai zīdainītis drīkst skatīties televizoru jau no dzimšanas??? Vai TV nebojā redzi?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Televizors noteikti nav tā lieta, kas būtu vēlama tikko dzimušam zīdainītim. Nav daudz pētījumu, kas izvērtētu TV ietekmi uz jaundzimušajiem un zīdaiņiem, tomēr vairums speciālistu neiesaka skatīties TV bērniem līdz 2 gadu vecumam.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Zīdaiņa vēdera izeja

Jautājums: Labdien! Manai meitiņai ir 1 mēnesītis un 6 dienas! Mums ir problēmas ar vēdera izeju, meitiņai nav izgājis vēders jau trīs dienas, pirms tam bija izgājis, bet ar 2 dienu gaidīšanu un nu tagad 3 dienas atkal nekā. Pie tam vēdera izeja ir šķidra, nevis cieta, tāpēc par aizcietējumu un smagumu to dabūt ārā ir grūti runāt! Ja maziņā nemocītos, es saprastu, jo lasīju, ka mazajam ir normāli, ka vēders iziet reizi vairākās dienās, bet maziņā pat nevar pagulēt un nenormāli raud un cīnās, it kā kaut ko spiestu, kas neizdodas... Meitiņu baroju ar krūti! Lūdzu, iesakiet, ko lai dara, lai maziņā tā nemocītos? Tas ir neizturami...
Atbild dūla Linda Vītuma:
Lūdzu, sazinieties ar pediatru vai ģimenes ārstu! Pavērojiet, kāda ir mazulītes vēdera izeja - krāsa, smaka, vai tās saturā ir kas neparasts - lai varat to aprakstīt ārstam. Pieļauju, ka jūsu krūts piens nav vienīgais meitiņas uzturs - pasekojiet, ko vēl viņa ēd un vai tam nav kāda saistība ar meitiņas labsajūtu un vēdera izeju.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Spalvas zīdainim

Jautājums: Manai meitiņai ir viens mēnesītis. Kad piedzima, viņai spalviņu bija maz, bet tagad paliek arvien vairāk? Kāpēc tā?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Ķermeņa apmatojumu jaundzimušajiem sauc par lanugo. Biežāk tas mēdz būt izteikts priekšlaikus dzimušiem mazuļiem. Izteiktāks tas mēdz būt uz pleciem uz muguras. Parasti pēc piedzimšanas lanugo "noberzējas" 2-4 nedēļu laikā. Kāpēc Jūsu meitiņas gadījumā tas pastiprinās, aicinu Jūs aprunāties ar savu ģimenes ārstu vai pediatru.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Gadu vecs bērniņš naktī bieži mostas

Jautājums: Nezinu pat, pie kura īsti speciālista vajag vērsties, bet nu vēlos vismaz jums uzprasīt. Man puisītim jau ir gads un mēnesītis, viņš līdz šim vēl nav gulējis normāli visu nakti. Ja guļ labi, tas nozīmē, ka ceļas 2-3 reizes pa nakti, bet ja slikti, tad līdz pat piecām reizēm... Uz nakti dodu viņam piena maisījumu, dodu padzerties tējiņu vai ūdeni, bet tas nelīdz. Esmu ļoti uztraukusies, ko man iesākt? Tā kā esmu viena bez otrās pusītes, man ir grūti tik ilgi bez izgulēšanās... Varbūt jūs kaut ko varētu ieteikt?????
Atbild dūla Linda Vītuma:
Vairums bērnu pamostas divas līdz trīs reizes naktī līdz pat 6 mēnešu vecumam. Daži mostas vienu līdz divas reizes nakts laikā līdz pat gada vecumam. Un ir bērni, kuri pa reizītei naktī pamostas līdz pat divu gadu vecumam. Nav izslēgts, ka mazulis nakts laikā tiešām jūt izsalkumu, jo īpaši, ja dienas laikā kādu iemeslu dēļ viņš nav gana sātīgi paēdis. Tomēr bieži vien mazie mostas, lai vienkārši pārliecinātos, ka māmiņa ir tuvumā. Pirms mēģināt mainīt mazuļa gulēšanas ieradumus, ir vērts pārliecināties, vai bērna gultas vieta ir ērta, vai mazais ir vesels un labi paēd dienas laikā. Lūk, dažas lietas, kurām ir vērts pievērst uzmanību:
• Sekot, lai mazulis labi paēd dienas laikā.
• Pārliecināties, ka uz nakti mazajam nebūs ne auksti, ne pārāk karsti.
• Mēģināt nodefinēt, kas jūs satrauc vairāk - mazuļa gulēšanas ieradumi; veids, kā tiekat ar tiem galā, vai citu cilvēku viedoklis par to. Atbilde uz šo jautājumu ir nozīmīga, jo reizēm mazie ļoti jūtīgi reaģē uz māmiņas izjūtām. Var gadīties, ka tieši jūsu gaidas un satraukums ir tas, kāpēc mazulis mostas. Var gadīties, ka jums abiem kļūs vieglāk nogulēt visu nakti kaut vai tāpēc vien, ka jūs pieņemsiet - jā, tā ir, mans mazulis naktīs mostas.
Un der atcerēties, ka mošanās naktī nav "traucējums". Tas ir normāli. Bet tas, protams, nenozīmē, ka jums ar to ir jāsadzīvo. Pirms ieslīgt pārdomās par to, kā mainīt mazuļa gulēšanas paradumus, ir vērts apdomāt atbildes uz šādiem jautājumiem:
• Kā es jūtos par šī brīža situāciju - vai esmu mierā ar to, vai jūtos aizkaitināta, dusmīga un neapmierināta?
• Vai bērna gulēšanas paradumi negatīvi ietekmē manu ikdienas dzīvi, darbu, pašsajūtu?
• Vai mans mazulis kopumā jūtas laimīgs, veselīgs un labi atpūties?
• Vai es jūtos laimīga, veselīga un labi atpūtusies?
• Vēlreiz pārlasiet rindkopu, kurā rakstīts, kas ir reālistiskas gaidas no mazuļa jūsu vecumā.
• Kāds gulēšanas režīms jums liktos "pieņemams"?
• Kāds gulēšanas režīms jūsu acīs būtu "tīrā svētība"?
Atbildes uz šiem jautājumiem ļaus jums pašai labāk saprast, cik motivēta esat ko mainīt. Un tieši motivācija kaut ko manīt palīdzēs jums atrast un izmēģināt dažādus veidus kā palīdzēt sev un mazulim izgulēt nakti un smelties spēkus jaunai dienai. Un ir ļoti saprotami, ka varētu būt vēlme pārmaiņas piedzīvot pēc iespējas drīz. Jo īpaši, ja jūtaties pārgurusi. Tomēr jums nāksies būt pacietīgai. Būs laiks, kad mazais gulēs netraucēti visu nakti. Pilnīgi noteikti - būs.
Atbildes sagatavošanā izmantota grāmata: Elizabeth Pantley "the no-cry sleep solution", McGraw-Hill, 2002 http://www.amazon.com/No-Cry-Sleep-Solution-Gentle-Through/dp/0071381392/ref=sr_1_1?ie=UTF8&qid=1289731556&sr=8-1
Atbilde publicēta www.mammam.lv

Mazuļi guļ, salienot kopā

Jautājums: Man tāds jautājums: meitiņai 2,7gadiņi, dēlam 1gadiņš. Abi guļ vienā gultā ar muguriņām kopā. Ja nolieku atsevišķi, mostas, saiet kopā un guļ. Vai tas ko iespaido?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Ir dzirdēts, ka tas neesot nekas neparasts, ka divi mazuļi ar nelielu gadu starpību guļ vienā gultā. Iespējams, tieši gulēšana kopā ir tā, kāpēc viņi guļ mierīgāk un ilgāk. Visbiežāk tas mainās, bērniem pieaugot un kļūstot vecākiem, kad parādās vajadzība pēc privātas, norobežotas telpas.
Atbilde publicēta www.mammam.lv

Kad mazulim likt spilventiņu?

Jautājums:Sakiet, no cik mēnešiem drīkst mazulim likt zem galviņas gultiņā spilventiņu un cik mēnešos nostiprinās kauliņi?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Mazulim spilvens nav nepieciešams līdz pat 2 gadu vecumam. Ir bērni, kuri arī lielākā vecumā turpina gulēt bez spilvena. Bērna kaulu sistēma nostiprinās pirmā 1-1,5 dzīves gada laikā. Līdz 18 mēnešu vecumam samazinās un pilnībā noslēdzas lielais avotiņš galvaskausā. Līdz 12 mēnešu vecumam parasti ir izveidojušies visi fizioloģiskie mugurkaula izliekumi, kas turpina nostiprināties arī vēlākā bērna vecumā.
Atbilde publicēta www.mammam.lv

Kā zīdainim ārstēt iesnas un klepu?

Jautājums: Sveiki. Gribēju lūgt padomu - kā ārstēt 5 mēnešus vecam zīdainītim iesnas un klepu, varbūt ir kādi līdzekļi, ko palietot, lai nebūtu jālieto zāles?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Atbildi par iesnu ārstēšanu zīdainim sniegusi vecmāte Rudīte Brūvere: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/15964/ka-zidainim-arstet-iesnas/ Klepus var būt saistīts ar iesnām, kas ietekot kaklā, var kaklu kairināt. Tas nozīmē, ka iesnu ārstēšana ir veids, kā arī kaklam tiek līdzēts. Ja kādu laiku neizdodas tikt galā ar iesnām un klepu, iesaku konsultēties ar ģimenes ārstu vai pediatru.
Atbilde publicēta www.mammam.lv

Zīdainim klepiņš?

Jautājums: Manam mazulim 9. februārī paliks divi mēnesīši un ir tāda lietiņa, ka mēs esam saķēruši klepiņu. Klepiņš nav liels ļoti mazs un pa dienu varbūt kādas 5-6 x ieklepojas. Negribas vest pie ārsta, jo zāles man negribas tādam mazam zīdainītim dot.. Ko jūs varētu varbūt ieteikt, lai klepiņu izārstētu..?
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Kas Jums liek domāt, ka ārsts noteikti izrakstīs zāles? Domāju, ka ieguvums gan šai, gan citām slimošanas reizēm būtu sadarbība ar tādu ārstu, ar kuru jūtaties droši un paļāvīgi, kurš ir zinošs dabisku līdzekļu izmantošanā, jo tas, kā redzu, ir Jums tuvs dzīvesskatījums. Šādi ārsti ir atrodami. Gan zinoši fitoterapijā, gan homeopātijā, kas būs dabiski līdzekļi zīdainītim. Iesaku sazināties ar mediķi, jo klepus var būt dažāds un mazulis ir mazs. Ja barojiet bērniņu ar krūti, tad viņš jau saņem būtiskas zāles - Jūsu pienu. Šobrīd pat variet mazo likt pie krūts biežāk. Var iedot arī vieglu kumelīšu vai liepziedu tēju. Dažkārt klepus mazajiem ir krekšķis, kas nāk no aizdegunes, jo tur sakrājas puņķi, tad palīdz deguna tīrīšana ar sālšķīdumu: vai nu pats mājās var pagatavot vieglu sālšķīdumu vai arī nopirkt speciāli bērniem domāto, aptiekās nopērkamo. Kad tas iepilināts degunā, deguntiņu iztīra - vai nu ar rinomēru vai ar mazo klizmiņu pēc vakuuma principa izsūcot puņķīšus. Pēc tam var iepilināt nedaudz Jūsu piena bērna deguntelī. Ja ir iesnas, var izlasīt šo rakstu: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/15964/ka-zidainim-arstet-iesnas/ Mājās vajadzētu labi vēdinātas telpas (tikmēr bērnam jābūt citā telpā). Klepum maziem bērniem var izmantot šo to no aromterapijas - aroma lampiņā (speciāla lampiņa, kur lejā liek svecīti, bet augšā ir vieta ūdenim, kurā iepilina eļļu) ūdenī iepilina 1 pilienu (ne vairāk!) ēteriskās eļļas ravensāra. Parastais eikalipts zīdainim būs par stipru. Kādu laiciņu pakvēpina istabā. Laikam šī ir bērniņa pirmā slimošana - tas nozīmē, ka viņam veidojas pirmā slimošanas pieredze, ne tikai fiziskā līmenī, bet arī tajā, ko viņš šādā brīdī var piedzīvot psiholoģiski. Jūs varat viņam sniegt mieru un mīlestību, kas arī ir labas "zāles".
Atbilde publicēta www.mammam.lv

Uz pirti ar zīdaini

Jautājums: Bērniņam būs 6 mēneši, baroju ar krūti. Vai es ar bērniņu drīkstu iet pirtī, cik grādos?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Mazulis ar savu uzvedību noteikti dos ziņu, vai viņš vēlas doties pirtī. Ir pētījumi, kas apliecina, ka 3 minūšu ilgs saunas apmeklējums, kam seko vannošanās, nekādu kaitējumu mazulim nenodara. Arī jums pašai pirts / saunas apmeklējums nekaitēs, ja vien to darīsiet ar mēru - ne pārāk ilgi, ne pārāk lielā karstumā, uzņemsiet pietiekamu daudzumu šķidruma pēc pirts / saunas apmeklējuma.
Atbildes sagatavošanā izmantota saite: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/12015647
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Zīdaiņa sēdināšana

Jautājums: veiki! Sakiet, vai drīkst četrus mēnešus jaunu mazuli likt sēdus, likt pusguļus sēdus, piemēram, zem muguriņas un galviņas paliekot slīpi spilvenu? Un cik ilgi? No cik mēnešiem parasti liek mazuli sēžamajos ratos?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Pusguļus pozīcija, piemēram, mammas klēpī vai autosēdeklītī šajā vecumā mazulim var būt gluži tīkama pārmaiņa. Speciāli sēdināt mazuli, ja viņš to nedara pats, nebūtu vēlams. Priekšroka noteikti būtu dodama mammas vai aprūpētāja klēpim, nevis spilveniem, jo īpaši, ja mazais nesēž stabili patstāvīgi. Mazais ar savu uzvedību noteikti dos ziņu, kad būs noguris no atrašanās pusguļus / pussēdus pozīcijā.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Mazulim nepatīk rati

Jautājums: Labdien! Pazīmes, ka nepatīk rati, sāku novērot, kad mazulītei bija 3 mēneši. Kulbiņā labākajā gadījumā gulēja kādas 15 minūtes, par garākām pastaigām nemaz nerunājot - skandāls ne pa jokam. Sāku likt sporta ratos pusguļus, lai redz, kas apkārt notiek, bet tas arī nelīdzēja. Meitiņai tūlīt būs 8 mēneši, bet ratos neparko nesēž. Ko varētu darīt? Paldies!
Atbild dūla Linda Vītuma:
Izklausās, ka jūsu meitiņa varētu novērtēt iespēju tikt nēsāta uz rokām. Varbūt Jums ir vērts painteresēties par slingiem un par iespēju mazulīti nēsāt slingā - kur gan skats būs labs, gan mammas siltums un tuvums jūtams. Par mazuļu nēsāšanu slingā var palasīt šajā rakstā: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/10261/kapec-mes-izvelamies-savu-mazuli-nesat-slinga/ Vairāk informācijas, tai skaitā informāciju par individuālajām konsultācijām, var meklēt te: http://slings.lv/lv/konsultacijas
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

No kāda vecuma sēžamie rati?

Jautājums: Sveiki! No cik mēnešiem drīkst mazuli likt sēžamajos ratos, ja tagad esam četrus mēnešus jaunas un regulāri veļas uz punčuka, un tad, kad nolieku pusguļus, mazā ceļ galviņu un muguriņu vertikāli??? Vai tas nozīmē, ka bebis grib sēdēt???
Atbild dūla Linda Vītuma:
Pēc jūsu apraksta izklausās, ka mazulei ir interese pasauli apskatīt no cita skatu punkta - pussēdus / pusguļus. Tas atbilst arī viņas vecumam. Sēžamratus būtu ieteicams sākt izmantot, kad mazā jau sēž patstāvīgi. Līdz tam priekšroka būtu dodama slingam, guļamratiem vai autosēdeklītim.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Vai esmu slikta mamma?

Jautājums: Man ir sešus mēnešus vecs zīdainis, mums ir zobiņu nākšanas laiks, iet smagi, kreņķīgs gan dienā, gan naktī. Mostas ik pēc 20 minūtēm, tā līdz rītam. Vīrs smagi strādā katru dienu un ir vēlu mājās, manos pienākumos ir apkopt saimniecību. Jūtos nedaudz vainīga, ja lūdzu vīram palikt divreiz nedēļā pie mazā pa nakti, jo esmu ļoti nogurusi un pa dienu krītu nost no kājām. Tas man ir liels balsts no vīra puses, tomēr jūtos vainīga, kad lūdzu pēc palīdzības, pārmetu sev, ka netieku galā pati, ka neesmu pietiekoši stipra. Vīrs jau neko nesaka, bet redzu, ka no rīta ir pārguris, sešos jāceļas un prom uz darbu. Cik bieži vīrietim būtu jāpaliek naktī pie bērna, lai nesanāk tā, ka neradu viņā negatīvas emocijas gan pret bērnu, gan pret mani pašu?
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Jautājums, vai es esmu laba vai slikta māte, laikam kādreiz ienāk prātā katrai mammai, arī man. Mūsdienās ir uzstādīts diezgan augsts standarts, ko tikai mātei vajadzētu (ne)iespēt un izklausās, ka Tu gribi atbilst kādam iedomātam ideālam. Ja mēs aptaujātu cilvēkus, kas ir laba mamma, katram būtu savi ieskati. Svarīgāka ir Tevis pašas kā mammas izjūta un pašnovērtējums. Ko man nozīmē būt labai mammai? Vai to maz var izmērīt? Vai es kļūšu labāka mamma, ja vienu nakti nosēdēšu ar bērnu uz rokām vai tomēr, lai to "izpelnītos" vajadzīgas divas naktis? Vai es palieku labāka mamma, ja tieku ar visu galā, neņemot vērā savu slikto pašsajūtu vai manam bērnam ir vajadzīga atpūtusies mamma, kura spēj būt vienkārši mamma, nevis tiekties būt perfekta? Vai un kā es varu sevi pieņemt kā vienkārši mīlošu mammu? ...
Ar bērniņa piedzimšanu mēs iegūstam ne tikai priekpilnus brīžus, bet arī saguruma un smagos mirkļus. Šobrīd mēs dzīvojam pēc diezgan jauna modeļa. Agrākos laikos cilvēki dzīvoja kopienās, vairākas paaudzes kopā, grupās un mammām vienmēr bija blakus kādi palīgi - mammas, vecmammas, ģimenes, kas dzīvoja turpat... Pienākumi tika sadalīti, viss negūlās uz vienas sievietes pleciem. Atslēgas vārds ir ATBALSTS. Mammām, tostarp Tev, arī ir vajadzīgs atbalsts un tas ir normāli, ka ir vajadzīgs atbalsts. Jo īpaši šobrīd, kad bērniņam ir grūtais zobu nākšanas periods, un tas paņem no Tevis daudz enerģiju. Kāpēc Tev ir svarīgi tikt galā pašai un par visām varēm būt stiprai - ja reiz esi nogurusi un krīti no kājām? Varbūt zini šo salīdzinājumu - ja lidmašīnai jāveic avārijas nosēšanās, drošības ierīces no sākuma jāuzvelk mammai un tikai tad viņai tās jāuzvelk bērnam - ja mamma par sevi neparūpēsies, viņa nevarēs parūpēties arī par bērnu. Bērns ir ieguvējs, ja mamma atpūšas. Vīrietis ir ieguvējs, ja mājās ir ar dzīvi apmierināta sieviete, nevis pārguris zombijs (atvainojos). Jauki, ka vīrs Tevi atbalsta - jūs abi esat bērniņa vecāki. Kā būtu, ja Tu vīram mierīgi pastāstītu, kā jūties - gan fiziski, gan emocionāli? Un kā būtu, ja Tu atklātu savas bažas par viņa iespējamām emocijām? Pats vīra pārgurums neko īsti neizsaka. Cilvēks var būt gan pārguris un nelaimīgs, gan pārguris un laimīgs, jo varējis otram palīdzēt. Kamēr nepajautājam, varam domāt par to, ko otrs domā ilgi un dikti... Tu mini, ka Tavos pienākumos ir saimniecība. Varbūt šajā laikā tā var pagaidīt? Vai vienmēr jābūt nevainojamai kārtībai? Varbūt padomā, kādas būtu iespējas gūt atbalstu pa dienu no vēl kāda? Mēs mēdzam pārsteigties ar secinājumu, ka nav neviena, kas varētu palīdzēt. Reizēm izrādās, ka turpat kaimiņos ir kāds cilvēks, kurš būtu laimīgs, ja viņam kāds uzticētu kādu darbu. Ja piedāvāt iespēju sev palīdzēt ir grūti, jo gribas "pašai tikt ar visu galā", Tu pati vari izvērtēt personiskajos svaru kausos, ko kurā gadījumā Tu iegūsti (praktiski un emocionāli) - kādus risinājumus meklējot, ko savā domāšanā mainot vai nemainot. Un Tevī noteikti ir tā patiesā labā mammas sajūta - uzmeklē to. Izlasi arī psiholoģes Vitas Kalniņas rakstu "Esi pietiekami laba mamma. Nevis perfekta" http://www.mammamuntetiem.lv/emuars/12522/esi-pietiekami-laba-mamma-nevis-perfekta

8 mēnešos neviena zoba

Jautājums: Vai tas ir normāli, ka bērnam astoņu mēnešu vecumā nav neviena zoba?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Tas ir pilnīgi normāli. Lai arī vairumam bērnu pirmie zobi parādās ap 7 mēnešu vecumu, ir mazuļi, kuri arī savu pirmā gada dzimšanas dienu sagaida bez zobiem Vēlīna zobu parādīšanās parasti tiek mantota no vecākiem, vecvecākiem un neprasa nekādu īpašu iejaukšanos.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Ceļojumā bez bērna uz 2 nedēļām

Jautājums: Mani satrauc, kā ietekmē vienu gadu vecu mazuli tas, ka mēs, vecāki, vēlamies doties ceļojumā uz 2 nedēļām. Bērns jau ir atradināts no krūts. Mazuli plānojam atstāt vecvecākiem, kur mēs bieži neciemojamies, par cik tie lauki ir tālu. Vai tas negatīvi neietekmēs bērna raksturu utt.?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Vislabāk ir ieklausīties pašai savās sajūtās - kā es jūtos? Cik droši, cik mierīgi? Vai es tiešām to vēlos? Mazulis šajā vecumā ļoti jūtīgi uztver mammas noskaņojumu: mamma mierīga - mazulis mierīgs; mamma satraukusies - arī mazulis būs nemierīgs. Mazulim pirms plānotā vecāku ceļojuma ir vērts paviesoties pie vecvecākiem uz īsāku laiku gan kopā ar vecākiem, gan paliekot vienam paša, lai gan mamma, gan mazulis var piedzīvot, kā tas ir uz brīdi nebūt kopā. Geštaltterapeites viedokli par līdzīgu situāciju lasi šeit: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/10377/vai-gadu-vecs-berns-pardzivo-mammas-prombutni/
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Brauciens ar kuģi zīdaini kaitīgs?

Jautājums: Sveicināti.! Vai tā varētu būt taisnība, ka 3 mēnešu vecam zīdainim brauciens ar kuģi..(16 stundas nakts un atpakaļ arī 16 st. Stokholma) varētu būt kaitīga? Domāju, ka lidmašīna varētu būt kaitīgāka, bet līgana šūpošanās ar kuģi?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Trīs mēnešu veci zīdainīši patiesībā ir jau gluži labi kandidāti ceļošanai kopā ar vecākiem, ja vien Jūs pati jūtaties droši un mierīgi par šādu savu plānu.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Pēc dzemdībām strauji izkrīt mati

Jautājums: Pēc mazās piedzimšanas man strauji sāka izkrist mati, es, protams, zināju, ka tā būs, bet domāju, ka tikai pirmos mēnešus un ne tik daudz. Mazajai jau tūlīt paliks pusgads, bet mati joprojām krīt ārā! Lūdzu, iesakiet, ko man tagad darīt? Varbūt palietot kādas maskas vai speciālos šampūnus, vai padzert vitamīnus? Es tiešām jau esmu izmisumā. Būšu pateicīga par jebkādu padomu.
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Jā, mati vēl kādu laiku varētu krist pat pāris mēnešus, tas ir normāli, jo grūtniecības laikā mati nekrita ārā - kā jau Tu to zini. Protams, jāpiedomā pie veselīga uztura un dzīvesveida. Parasti īpaši uzsver dzelzs, B grupas vitamīnu un cinka nozīmi. Par produktiem, kas satur dzelzi un B grupas vitamīnus, vairāk vari lasīt šajos rakstos: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/9825/kapec-grutniecei-vajadziga-dzelzs/ un http://www.mammamuntetiem.lv/experts/?qid=3365 B grupas vitamīnus var atrast daudz kur - graudaugos, gaļā, zivīs, spinātos, apelsīnos u.c. augļos un dārzeņos, piena produktos, olās u.c. Cinks ir gaļā, vēžveidīgajos, riekstos, pupās, zaļajā tējā... Iekopēju linku, kur par matu izkrišanu pēc dzemdībām atbild Lāzerplastikas klīnikas dermatoloģe: http://www.mammamuntetiem.lv/experts/?qid=1767
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Izmaiņas mēnešreizēs

Jautājums: Labdien! Man ir problēma! Mēnešreizes man visu laiku bija normālas - 6 dienas mēnesī. Nu jau 4 mēnešus pēc kārtas pirmās dienās ir normālas, bet otrdienā vispār nav, pēc tam pārējās dienās tikai smērējas. Nopirku grūtniecības testu, stāvoklī neesmu. Kas varētu būt ar mani?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Pārmaiņas menstruālajā ciklā, visticamāk, liecina arī par kādām pārmaiņām jūsu organismā (dzemdes endometrijā). Iedrosinu jūs doties pie sava ārsta - ginekologa uz konsultāciju.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Resna no pretapaugļošanās tabletēm

Jautājums: Es piedzemdēju trešo bērniņu un tad sāku dzert pretapaugļošanās tabletes, es lietoju trīs gadus, bet pat nepamanīju, ka es strauji paliku diezgan apaļa. Kas tur tajās zālēs ir iekšā, ka sievietes apaļas? Un tagad es aizgāju pie ginekoloģes un prasīju, vai varu ielikt spirāli, ārsts prasīja, kāpēc? Izstāstīju, ka es no zālēm palieku apaļa, man ir jāmeklē jaunas drēbes. Nu ieliku spirāli un ievēroju, ka man apetīte nav tik liela kā no zālēm.
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Hormonālās kontracepcijas dēļ organismā audi var aizturēt šķidrumu, tāpat var gadīties, ka kļūst lēnāka vielmaiņa, un tas var atstāt mazāku vai lielāku iespaidu uz svaru. Tiesa, atšķirīgām hormonālajām tabletēm var būt atšķirīga ietekme. Protams, kā uz katrām zālēm, var būt arī individuāla reakcija. Jāteic, katram kontracepcijas veidam ir savi plusi un mīnusi.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Olvadu nosiešana

Jautājums: Kā notiek olvadu nosiešana un cik tas maksā?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Olvadu nosiešana (tiek saukta arī par sieviešu sterilizāciju) ir ķirurģiska kontracepcija, kas ir neatgriezeniska. Latvijā ķirurģiska kontracepcija veselai sievietei ir atļauta pēc 35 gadu vecuma, ja viņai ir ne mazāk kā trīs bērni, un pēc 40 gadu vecuma neatkarīgi no bērnu skaita*. Operācijas laikā tiek nosieti vai pārdalīti olvadi. Operācija notiek vispārējā narkozē. Slimnīcā pavadāmais laiks 1-3 dienas. Ieskatam par izmaksām varu minēt informāciju, kas pieejama Stradiņu slimnīcas cenrādī - ķirurģiskas sterilizācijas (endoskopiski) cena ir 320 EUR (2016. gada jūlijā). *
Atbildes sagatavošanā izmantota grāmata: Ginekoloģija, Ilzes Vībergas redakcijā, 363-364.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Vai dūlas pieskata bērnus?

Jautājums: Vai dūlas pakalpojumus var izmantot arī bērnu pieskatīšanai?
Atbild dūla Līga Īvāne
Jā, ja tas saistīts ar grūtniecību, dzemdībām un pēcdzemdību periodu.
Man pašai dūla izklaidēja vecāko bērnu, kamēr es dzemdēju. Arī pēc dzemdībām - dūla var palīdzēt apdarīt mājas darbus un pieskatīt bērnus, kamēr mamma pasnauž kopā ar jaundzimušo, kurš domā, ka diena ir nakts un nakts - diena.

Droši uzdod arī savus jautājumus, laipni atbildēsim.

Pirmā stunda pēc dzemdībām - dūlas skatu punkts

Manuprāt, tēma „ Pirmā stunda pēc dzemdībām" ir tēma, ko dūla noteikti stāsta mammai, bērniņa vecākiem pirms dzemdībām. Tas ir stāsts par dzīvības smalkām niansēm, par holistisku veselību nākotnē. Par to, kas notiek, kad ir uzkāpts tai radību kalnā. Un kādu iespaidu tas atstāj nākotnē.

 

Dūla aicina sievieti pārdomāt, ko viņa gribētu realizēt savā dzemdību plānā. Uzrakstīt un pēc tam izrunāt to ar savu vecmāti un dūlu.

Lasīt tālāk »

Pēcdzemdību dūla

Pēcdzemdību dūla nāk uz mājām un palīdz ģimenei orientēties preču klāstā, kas būs vajadzīgas mazuļa ienākšanai ģimenē, ja nepieciešams, palīdz gatavot ēdienu, palīdz zīdīšanas jautājumos, pārrunā jaunās barojošās mātes ēdienkarti, praktiski māca jaunos vecākus aprūpēt zīdaini.

Dūla stiprina ģimenes saites dažādos līmeņos, pirmām kārtām jau mātes un bērna attiecības, palīdz jaunajiem vecākiem un dažkārt arī vecākajiem bērniem aprast ar jaunākā bērna ienākšanu ģimenē, atbild uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.

Viņa palīdz arī praktiski pirmajās sešās nedēļās un dažreiz līdz pat bērna gada vecumam, it sevišķi, ja sievietei bijušas priekšlaicīgas dzemdības vai ir vairāki zīdaiņi, vai bijušas kādas problēmas dzemdībās un bērniņam vajadzīga īpaša uzmanība un aprūpe.

Ir valstis, kurās dažas slimnīcas un fondi piedāvā brīvprātīgās kopienu dūlas. Brīvprātīgajām dūlām ir svarīga loma dažādu dzemdību un pēcdzemdību komplikāciju novēršanā sievietēm, kas ir riska grupā (arī nepilngadīgās sievietes) vai nonākušas finanšu grūtībās. Dūlas ar savu darbu sievietēm sniedz atbalstu un mierinājumu. Brīvprātīgās dūlas kontrolē sievietes grūtniecību, vienmēr atbalsta viņu un bērnu. Viņas motivē sievieti justies droši grūtniecības, kā arī dzemdību un pēcdzemdību laikā.